Saeima 7.aprīlī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja jaunā Muitas likuma projektu. Likuma projekts izstrādāts, lai sistematizētu un padarītu skaidrāku muitas jomas regulējumu. Tāpat Saeima konceptuāli atbalstīja saistītos grozījumus Valsts ieņēmumu dienesta likumā.
Likuma projektā iestrādātas aktuālās līdzšinējā likuma normas un veikti to precizējumi, kā arī pilnveidoti terminu un definīciju skaidrojumi. Atbilstoši aktuālajai situācijai paredzēts arī jauns regulējums, tostarp par muitas iestāžu rīcību ar precēm īpašos gadījumos, muitas nodokļa kavējuma naudas aprēķināšanu un iekasēšanu, kā arī gadījumiem, kad nodokļu administrācija pieņem lēmumu, lai personai netiktu nodarīts nelabojams kaitējums.
Jaunā likuma projekts paredz paplašināt muitas amatpersonu pilnvaras, paredzot tiesības muitas darbiniekiem muitas kontroles laikā veikt personas pārmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka tā pie sevis neslēpj muitošanai pakļautās vai aizliegtās preces vai nedeklarētu skaidru naudu, vai preces, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi. Patlaban noteikts, ka muitnieks attiecīgo personu var tikai aplūkot, nevis pārmeklēt.
Savukārt ar grozījumiem Valsts ieņēmumu dienesta likumā paredzēts sakārtot jautājumus, kas skar muitas iestāžu un muitas ierēdņu darbību.
Izskatot Muitas likumprojektu par tā virzību Saeimā atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, deputāti nolēma neatbalstīt valdības lūgumu projektu skatīt steidzamības kārtā. “Lēmām, ka likuma projekts jāizskata parastajā kārtībā – trijos lasījumos. Steigties nav vajadzības, turklāt projektam vēl nepieciešama virkne precizējumu un, kā šodien norādīja Saeimas Juridiskais birojs, ir arī vairāki konceptuāli izlemjami jautājumi,” atbildīgās komisijas lēmumu noraidīt steidzamību skaidro Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.
Tāpat komisijas priekšsēdētājs iepriekš uzsvēra, ka jaunajam likumam, kā to plānojuši iesniedzēji, būtu jāstājas spēkā šī gada 1.maijā, taču valdībai vēl nepieciešams izstrādāt virkni Ministru kabineta (MK) noteikumu, ko plānots izdarīt līdz gada beigām. Tāpēc pieņemt steidzamības kārtībā jaunu likumu, kurš pilnvērtīgi nevarētu darboties, jo spēkā būtu vēl iepriekšējie MK noteikumi, nav laba prakse, un tādējādi jau tā sarežģītais regulējums muitas jomā lietotājiem kļūtu vēl neskaidrāks.
Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktora vietniece, Muitas un akcīzes nodokļa nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa deputātiem iepriekš skaidroja, ka steidzamība nepieciešama, lai jaunais Muitas likums spēkā varētu stāties 1.maijā vienlaikus ar jauno Eiropas Savienības Muitas kodeksu. Tāpat viņa skaidroja, ka patlaban MK nevar pieņemt jaunus noteikumus par muitas procedūrām, jo tam nav deleģējuma. Savukārt uz deputātu jautājumu, kāpēc likumprojekts Saeimā iesniegts pēdējā brīdī un tagad valdība prasa to izskatīt kā steidzamu, J.Krastiņa atsaucās uz sarežģīto un laikietilpīgo projekta saskaņošanu iesaistītajās institūcijās.
Jauna likuma projekts izstrādāts, jo līdzšinējais muitas jautājumu regulējums, kas ir spēkā kopš 2004.gada maija, ir novecojis, kā arī lietotājam ir apgrūtinoši izprast visu muitas jomu kopumā, jo uz šī likuma pamata ir izdoti vairāki desmiti MK noteikumu. Tāpat būtiski, ka šogad spēkā stāsies jaunais Kopienas Muitas kodekss, norādīts projekta anotācijā.
Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam Saeima noteica 18.aprīli.
