Lai modernizētu mantojuma tiesību regulējumu, tostarp ieviešot skaidrāku mantojuma pieņemšanas procesu, Saeima 21.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā un Notariāta likumā,  informē Saeimas Preses dienests.

Kā atzīmē likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas, līdz šim praksē bieži vien bija gadījumi, kad mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmēji (mantinieki) dažādu iemeslu dēļ neuzsāk mantojuma lietu, nepabeidz to vai nav noskaidrojami. Lai to risinātu, ar grozījumiem mantojuma tiesību regulējums pilnveidots, tostarp nosakot, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Proti, mantinieks par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildēs tikai saņemtā mantojuma apmērā. 

“Pieņemot mantojumu, mantinieks atbild arī par aizgājēja parādiem. Grozījumi paredz, ka no mantinieka nevarēs paņemt vairāk, nekā viņš ir mantojis. Šādi nosacījumi varētu veicināt mantinieku vēlmi mantojumam savlaicīgi pieteikties,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību. 

Līdz šim likums pieļāva dažādus gribas izteikumus par mantojuma pieņemšanu (turklāt dažādos termiņos). Tas, kā atzīmē likumprojekta autori, var radīt neskaidrības, vai mantojuma atstājējam ir saistību un tiesību pārņēmēji un vai tie pienācīgā veidā izteikuši gribu pieņemt mantojumu, vai gluži pretēji – mantinieku nav un mantojums piekritīgs valstij kā bezmantinieka manta. Ar grozījumiem precizēta gribas izteikšanas forma un noteikts, ka mantojuma pieņemšanai turpmāk būs tikai viens termiņš – tas, kuru noteicis zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, sludinājumā par mantojuma atklāšanos. 

Notārs individuāli ar vēstuli aicinās zināmos mantiniekus (līdz 3.šķirai), lai tie pauž gribu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Mantojuma pieņemšanas termiņš būs garāks par kreditoru pretenziju termiņu. Līdz ar to mantiniekiem pirms izvēles izdarīšanas būs zināmas visas kreditora pretenzijas, paredz grozījumi. Tāpat ar grozījumiem precizēta mantojuma dalīšanas kārtība. 

Vēl ar likumu izmaiņām bāriņtiesām noņemta neraksturīga funkcija – mantojuma aizgādņa absolūta kontrole. Bāriņtiesām saglabāsies aizgādņa iecelšanas un atcelšanas, kā arī dokumentu glabāšanas funkcija.