Atsaucoties uz publiski izskanējušo neprecīzo informāciju par alkoholisko dzērienu patēriņu un akcīzes nodokli, Finanšu ministrija (FM) norāda, ka FM kompetencē ir tikai nodokļu politika. Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem tiek regulāri pārskatīts, informē Finanšu ministrija.
2023. gada 7. decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz pārskatīt un paaugstināt akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem ar mērķi nodrošināt finansējuma pieaugumu valsts funkciju nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai trīs gadu periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam. Tādējādi ar akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā papildus gūtajiem ieņēmumiem valsts budžetā ir paredzēts nodrošināt daļu no papildus nepieciešamo līdzekļu apjoma valsts budžetā, lai nodrošinātu valsts funkciju pilnvērtīgu darbību un attīstītību, tostarp nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes, iekšējās un ārējās drošības un izglītības sistēmas attīstības nodrošināšanai.
Izvērtējot akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu 2024., 2025. un 2026. gadā, tika modelēti dažādi akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas scenāriji un atbalstīts fiskāli izdevīgākais scenārijs, kas nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, mazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu, vienlaicīgi saglabājot valsts konkurētspēju reģionā.
Akcīzes nodokli paredzēts paaugstināt 2024. gada 1. martā, 2025. gada 1. martā un 2026. gada 1. martā. Nākamgad 1. martā akcīzes nodoklis tiks paaugstināts stiprajam alkoholam par 8% un citiem alkoholiskajiem dzērieniem vidēji par aptuveni 10%, savukārt 2025. gadā un 2026. gadā stiprajam alkoholam par 5% un citiem alkoholiskajiem dzērieniem vidēji par aptuveni 10%. Piemēram, nodokļu slogs stiprā alkoholiskā dzēriena (ar alkohola saturu 40 tilpumprocenti) litram ar 2024. gada 1. martu pieaugs par 0,67 eiro, ar 2025. gada 1. martu par 0,45 un ar 2026. gada 1. martu par 0,47 eiro. Tādējādi akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana katru gadu ir tieši vērsta uz alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanu, jo cenu kāpums mazina pieejamību.
Par to liecina arī legālā alkohola patēriņa rādītāji, kas 2023. gadā ir ar negatīvu tendenci, pat ieskaitot pārrobežu tirdzniecību. 2023. gada 10 mēnešos alkoholisko dzērienu patēriņš (dekalitros) samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar 2022. gada 10 mēnešiem. Latvijas alkohola patēriņu aprēķina Slimību profilakses un kontroles centrs, un aktuālākie dati rāda, ka alkohola patēriņš Latvijā sācis samazināties, ja neieskaita tūristu patērēto.
Parasti tiek pieņemts, ka Latvijas iedzīvotāju patēriņš ārvalstīs ir līdzvērtīgs patēriņam, ko ārvalstu tūristi izdzer Latvijā. Līdz ar to nav korekti to pieskaitīt patēriņam Latvijā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā ir minētas atsauces uz vairāku valstu atšķirīgajām metodikām alkohola patēriņa aprēķinos, līdz ar to tie dati nav salīdzināmi.
Analīzi par Latvijas situāciju ar nelegālā alkohola apjomiem reizi četros gados veic SPKC, un šie dati liecina, ka, nelegālais alkohols būtiski samazinās – ja 2011. gadā tie bija 16%, 2015. gadā 10%, tad 2020. gadā vairs tikai 4% no kopējā gada laikā patērētā alkohola apjoma Latvijā. Tas arī liecina, ka ir mainījusies patērētāju uzvedība un tie, kas agrāk ir lietojuši nelegālo alkoholu, pēdējos gados labāk dod priekšroku legālajam alkoholam.
Paredzot dažādus ierobežojumus alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, lai mazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību, jāņem vērā, ka tie attiecas tikai uz legālajiem alkoholiskajiem dzērieniem, par kuriem tiek samaksāts akcīzes nodoklis un uz kuriem attiecas jau tā striktie aprites noteikumi un licencēšana. Līdz ar to, paredzot vēl vairāk nepārdomātu ierobežojumu legālo alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, vairāk tiek vecināta nelegālā alkohola aprite, kā rezultātā cieš gan patērētāji, gan valsts budžets, jo uz šādiem dzērieniem neattiecas un nav saistošas pārtikas produktu kvalitātes prasības, par šādiem dzērieniem netiek samaksāti atbilstoši nodokļi, tai skaitā akcīzes nodoklis.
