Biedrību un nodibinājumu publisko darbību varēs izbeigt, ja to darbība rada potenciālus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai drošībai un kārtībai. To paredz Saeimā 2.novembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā. 

Saeima noteikusi, ka biedrībai un nodibinājumam savā darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību vai kārtību. Tāpat nevalstiskajām organizācijām aizliegts sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. 

Grozījumi noteic, ka valsts drošības apdraudējuma gadījumā sabiedriskās organizācijas darbību varēs izbeigt, un par to lems tiesa pēc prokurora pieteikuma. Šādas lietas izskatīs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, kas ir specializēta, lai izskatītu ar valsts noslēpumu saistītus jautājumus. Prokurors tiesā varēs vērsties pēc savas iniciatīvas vai arī pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu. 

Saskaņā ar likuma grozījumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID), pamatojoties uz motivētu valsts drošības iestāžu atzinumu, varēs uzdot biedrībai nodokļu administrācijā četras reizes gadā iesniegt papildus detalizētu informāciju par finanšu plūsmu, noslēgto darījumu apliecinošus dokumentus, kā arī uzrādīt organizācijas finansējuma avotus. Šo informāciju VID nodos drošības iestāžu rīcībā. 

Likums grozīts, ņemot vērā nacionālās drošības intereses un izvērtējot iespējamos valsts un sabiedrības apdraudējuma riskus, teikts likumprojekta anotācijā.