Latvijas Būvniecības padome (Padome) šā gada 9. maija ārkārtas sēdē diskutēja par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu projektu likumam “Par nodokļiem un nodevām”, ar ko būvniecībā paredzēts ieviest elektronisko darba laika uzskaiti.
EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis uzsvēra, ka “elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana ir būtisks solis vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanai nozarē. Sistēmas efektīvai darbībai vienlīdz svarīgi ir plānotos grozījumus normatīvajos aktos virzīt vienlaikus ar efektīvas kontroles un arī sodu sistēmas ieviešanu”.
Paredzēts, ka FM sagatavotais likumprojekts aizstās nozares atbalstu neguvušos, 2017. gada valsts budžeta paketē pieņemtos grozījumus, ar kuriem noteikts ģenerāluzņēmēja pienākums, izpildot publisko būvdarbu līgumus, veikt daļēju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksu par apakšuzņēmēja darba ņēmēju.
Padomes sēdē apspriestajā regulējumā paredzēts noteikt ģenerāluzņēmēja pienākumu nodrošināt elektronisku darba laika uzskaiti trešās grupas jaunbūvēs, kā arī īstenojot pārbūves projektus, kuru vērtība ir viens miljons EUR vai lielāka.
Paredzēts, ka darba laika uzskaites sistēmā reģistrētos aktuālos datus Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts darba inspekcija (VDI) būs tiesīgas prasīt uzrādīt, veicot pārbaudes būvobjektā. Reizi mēnesī dati būs jānodod glabāšanai vienotajā datu bāzē, par kuras uzturētāju pusēm vēl jāvienojas. Dati tiks izmantoti nodokļu administrēšanai un darba tiesisko attiecību kontrolei.
Tāpat likumprojektā ietvertas prasības datu saturam, objektā uzturamās un vienotās datu sistēmas tehniskajam risinājumam, kā arī apakšuzņēmēju un būvdarbu veicēju pienākumi elektroniskās darba laika uzskaites nodrošināšanā.
FM piedāvātais regulējums paredz, ka reģistrēties, ienākot būvobjektā un atstājot to, vajadzēs visām personām, kuras uzturas vai ir nodarbinātas būvobjektā. Izņēmums būs personas, kuras īslaicīgi uzturas būvobjektā un nav tieši nodarbinātas būvdarbu veikšanā, piemēram, būvprojekta izstrādātāji un autoruzraugi. Uz šīm personām gan attieksies pienākums reģistrēt uzturēšanos objektā, tomēr datus par šo personu objektā pavadīto laiku VID un VDI neizmantos faktiskā darba laika uzskaites kontrolē.
Darba laika elektroniskā uzskaite, atbilstoši FM priekšlikumam, būs jāievieš ar 2017. gada 1. oktobri, vienlaicīgi likumprojekts paredz pārejas periodu.
Plašāka diskusija Padomes sēdē izvērtās par elektroniskās darba laika sistēmas ieviešanu infrastruktūras izbūves objektos, tai skaitā ceļu un komunikāciju izbūvē, kur nav iespējama objekta norobežošana. Tomēr kopumā Latvijas Būvniecības padome atbalstīja projektu, jo elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana ir viena no nozares prioritātēm, par ko tā ar valdības atbildīgajiem pārstāvjiem vienojusies, 2016. gadā parakstot memorandu. Pēc redakcionāliem precizējumiem FM iesniegs likumprojektu izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā.
Padomē apspriesto likumprojektu FM izstrādāja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM), konsultējoties ar būvniecības nozares profesionāļiem un piesaistot VID nodokļu kontroles un informācijas sistēmu speciālistus.
Ņemot vērā, ka Zviedrijas un Somijas elektroniskā darba laika uzskaite būvniecības nozarē ir apliecinājusi savu efektivitāti, EM pēc 2017. gada valsts budžeta pieņemšanas organizēja nozares, FM un VID pārstāvju tikšanās, lai iepazītos ar abu Skandināvijas valstu pieredzi. EM un nozares pārstāvji atzina, ka šajās valstīs ieviestais elektroniskās darba laika uzskaites modelis var kļūt par efektīvu līdzekli cīņai ar augstajiem ēnu ekonomikas rādītājiem būvniecībā.
