2016.gada 1.aprīlī stājas spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kurām noteikts, ka kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) informācija par aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.

Ar 2016.gada 1.aprīli likumā “Par nodokļiem un nodevām” veiktie grozījumi nosaka pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ziņot VID par tādiem personu, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. Ziņojumus sniedz VID, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgos nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.

Likumā uzskatītas šādas darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā:

1) privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi;

2) šim klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms;

3) ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām;

4) nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu;

5) darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību);

6) darījumā izmantots viltots dokuments;

7) aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu;

8) nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas;

9) privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 euro vai vairāk;

10) izvairīšanās no nodokļu nomaksas;

11) uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u.c.);

12) klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits;

13) konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām;

14) konts ir tālu no klienta rezidences;

15) klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam;

16) darījums ir klientam netipisks;

17) klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus (kuriem pašiem vai atsevišķiem to noteikumiem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa);

18) neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme.

Lai uzlabotu VID darba efektivitāti attiecībā uz likumpārkāpumu, tajā skaitā noziedzīgu nodarījumu, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas atklāšanu un novēršanu, ir būtiski nodrošināt, ka kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošā informācija par Latvijas Republikas rezidentu veiktajiem aizdomīgiem darījumiem būtu pieejama VID. Tiek prognozēts, ka šādas prakses pastāvēšana preventīvi pozitīvi ietekmēs nodokļu maksātāju attieksmi pret nodokļu nomaksu, savukārt VID tā palīdzēs mērķtiecīgi veikt preventīvos pasākumus un efektīvāk plānot nodokļu kontroles pasākumus personām, kurām konstatēts lielākais risks, ka nodokļi nav deklarēti pilnā apmērā.

Līdzšinējā prakse liecina, ka informācijas saņemšana tikai pēc konkrēta pieprasījuma apgrūtina iespēju savlaicīgi konstatēt nodokļu disciplīnas pārkāpumus, tāpat nodokļu kontroles pārbaudes procesā nereti atklājas, ka banku kontu informācija būtiski atšķiras no nodokļu maksātāju VID iesniegtās informācijas deklarācijās un pārskatos. Ņemot vērā, ka aizdomīga naudas plūsma ir ļoti būtiska riska informācija, lai atklātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar nodokļu nomaksu, ir vieni no izplatītākajiem predikatīvajiem nodarījumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumos, VID ir svarīgi savlaicīgi saņemt informāciju par aizdomīgiem darījumiem, kas attiecināma uz VID kompetenci. No kredītiestādēm saņemtā informācija tiks izmantota nodokļu maksātāju datu analīzei, kas palīdzēs izvērtēt fizisko personu reāli saņemto ienākumu apjomu un juridisko personu patieso apgrozījumu un veikto darījumu apjomu.

Vēršam uzmanību, ka likuma grozījumi attiecas uz kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir juridiskas personas, tādējādi iedzīvotājus tiešā veidā šie grozījumi neskar. Atgādinām, ka šādu informāciju kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji jau šobrīd sniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.