Fizisko personu identifikācijas prasības elektronisko pakalpojumu saņemšanai tiks noteiktas vienotā tiesiskā regulējumā.

To paredz 27.oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītais Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma projekts.

Likumprojekts nosaka personas identifikācijas procesu elektroniskajā vide, kurš būtu pielīdzināms personas identitātes pārbaudei klātienē attiecībā uz konkrēto pakalpojumu, teikts likumprojekta anotācijā.

Patlaban e-pakalpojumu saņemšanas procedūra ir sarežģīta un rada nesamērīgu slogu elektronisko pakalpojumu sniedzējam un nereti būtisku administratīvo slogu arī potenciālajam pakalpojumu saņēmējam, norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tāpat, lai nodrošinātu lietotājiem piekļuvi elektroniskajiem pakalpojumiem, pašlaik tiek izmantotas dažādas lietotāju identifikācijas metodes.

Likumprojekts nosaka arī vienotas drošības prasības personas identitātes apliecināšanai, kuras izpildot elektroniskajā vidē tiktu nodrošināts analogs personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē.

Tāpat jaunais regulējums paredz noteikt gan e-pakalpojuma sniedzēja, gan saņēmēju pienākumus un atbildību, kā arī kārtību elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzēja reģistrācijai. 

Jaunais likuma projekts nepieciešams, lai ikviena persona vienkāršā veidā varētu saņemt e-pakalpojumus gan no valsts pārvaldes, gan privātā sektora, iepriekš norādījis komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. “Līdz ar to samazināsies birokrātiskais slogs gan valsts pārvaldei, gan uzņēmējiem, kā arī uzlabosies elektronisko pakalpojumu pieejamība valstī kopumā.”

Lai Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums stātos spēkā, tas vēl trešajā galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.