Saeima 22.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu.
Jauns likums izstrādāts un pieņemts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.
Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi.
Jaunais likums attieksies uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas ekonomisko interešu grupām, kā arī Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un komercsabiedrībām. Tāpat jaunais grāmatvedības regulējums attieksies uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 tūkstošus eiro.
Likumprojekts paredz iespēju atsevišķām kapitālsabiedrībām gada pārskatu sagatavot atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Tas ļaus izvairīties no divu veidu gada pārskatu sagatavošanas, kā arī nodrošinās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju izpildi valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai.
Sabiedrības un koncernus paredzets iedalīt kategorijās pēc noteiktiem kritērijiem. Atkarībā no bilances kopsummas, neto apgrozījuma un vidējā darbinieku skaita pārskata gadā būs noteiktas mikrosabiedrības, mazas sabiedrības, vidējas un lielas sabiedrības, kā arī mazi, vidēji un lieli koncerni.
Saskaņā ar jauno regulējumu mikrosabiedrības varēs nesagatavot vadības ziņojumu, bet tikai saīsinātu finanšu pārskata pielikumu. Mikrouzņēmumiem pielikumos norādāmā informācija kā piezīmes ar skaitļiem, tekstu vai tabulām būs jāiekļauj bilances beigās. Savukārt no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu būs atbrīvotas mazu koncernu mātes sabiedrības. Tādējādi mazajām sabiedrībām samazināsies administratīvais slogs, jo paredzēta mazāka informācijas daudzuma sniegšana nekā patlaban, tostarp vairs nebūs jāsagatavo naudas plūsmas un pašu kapitāla izmaiņu pārskats, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai veicinātu finanšu pārskatu kvalitātes uzlabošanu, tostarp tajos norādīto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu atbilstību, visām mazajām sabiedrībām, kuras nav pakļautas obligātai zvērināta revidenta revīzijai, turpmāk būs jāveic gada pārskata ierobežotā pārbaude. Šāda kārtība nodrošinās stingrāku finanšu kontroli, mazinās ēnu ekonomikas iespēju, kā arī uzlabos uzņēmējdarbības vidi, jo kreditori un citi finanšu pārskata lietotāji varēs paļauties uz attiecīgās sabiedrības sniegto finanšu pārskata informāciju, iepriekš norādīja likuma projekta autori Finanšu ministrijā.
Finanšu ministrija arī norādījusi, ka nepieciešamais finansējums 163,7 tūkstošu eiro apmērā, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, nodokļu administrācijai tiks nodrošināts piešķirtā budžeta ietvaros.
Jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī un tas attieksies uz pārskatiem par 2016.gadu. Noteikts, ka valdībai līdz šī gada beigām jāizstrādā virkne Ministru kabineta noteikumu.
