Sagatavotie priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ir risinājums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu progresivitātei. Iesniegtais piedāvājums mazinās slogu mazo algu saņēmējiem. Tāpat būtisks pagrieziena punkts būs papildu motivācija iedzīvotājiem deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū- informē Finanšu ministrija.
Šogad, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas, pirmo reizi tika izveidota Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes apakšpadome par budžeta un nodokļu jautājumiem. Vairākās apakšpadomes sēdēs kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem tika diskutēts par priekšlikumiem 2016. gada budžeta projektam, lai risinātu vienu no galvenajiem valdības uzdevumiem – iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.
Priekšlikums paredz ieviest diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski līdz 2020. gadam. Tai pašā laikā plānots 2016. gadā palielināt mēneša neapliekamā minimuma apmēru no 75 uz 85 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka 2016. gadā visiem strādājošajiem tiks piemērots mēneša neapliekamais minimums 85 eiro apmērā. Nākamā gada sākumā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinās, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums par 2016. gadu būs 120 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazināsies, līdz pie darba algas virs 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums paliks 85 eiro mēnesī.
2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiks samazināts uz 65 eiro mēnesī. Tai pašā laikā tiks palielināts maksimāli piemērotais diferencētais neapliekamais minimums uz 130 eiro mēnesī. Tā kā strādājošais, kurš saņem zemu darba algu, 2017. gadā saņems nodokļa pārmaksu par 2016. gadu, tas kompensēs ieņēmumu samazinājumu gada griezumā, kas radīsies mēnesī piemērotā neapliekamā minimuma samazināšanas rezultātā.
Tas pats notiek 2018. un 2019. gadā, līdz 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums būs nulle, bet maksimāli piemērotais neapliekamais minimums būs 160 eiro mēnesī.
Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām) 2017. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016. gadu 93,5 eiro apmērā. Tomēr, tā kā 2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 85 uz 65 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017. gadā būs par 4,6 eiro mēnesī mazāka nekā 2016. gadā. Tātad kopumā šī strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 38,3 eiro gadā.
Savukārt 2021. gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020. gadu jau 441,6 eiro apmērā. Savukārt strādājošā (bez apgādībā esošām personām) ar lielu bruto algu, teiksim 1500 eiro mēnesī, neto ienākums samazināsies tikai nedaudz. 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 4,6 eiro mēnesī, 2018. un 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī par 4,6 eiro mēnesī, bet 2020. gadā – par 5,8 eiro mēnesī.
Ienākumu deklarēšana nebūs sarežģīta. Iedzīvotāji portālā Latvija.lv, pieslēdzoties elektroniskajai deklarēšanās sistēmai, redzēs jau automātiski aizpildītu gada ienākumu deklarāciju, tai skaitā gadā pienākošos neapliekamo minimumu un nodokļa pārmaksu, ja tāda veidojas. Tiem, kuriem nav iespēju nodokļu deklarāciju iesniegt elektroniski, būs iespēja to izdarīt klātienē visās VID filiālēs.
Dažās Eiropā Savienības (ES) valstīs, tā piemēram, Lietuvā, Rumānijā un Slovākijā jau tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums. Diferencēto neapliekamo minimumu piemēro arī Zviedrijā, Beļģijā un Slovēnijā, bet šajās valstīs paralēli pastāv arī progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.
Jāpiebilst, ka ģimeņu ar bērniem atbalsta instrumenti ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošām personām un valsts sociālie pabalsti.
Atvieglojums par apgādībā esošām personām krīzes laikā netika samazināts (no 2009. gada 1. janvāra – 63 lati jeb ~90 eiro mēnesī), ko nevar teikt par ar nodokli neapliekamo minimumu, kas no 2009. gada 1. jūlija tika samazināts vairāk kā uz pusi no 90 latiem (~128 eiro) uz 35 latiem (~50 eiro) mēnesī. Turklāt atvieglojums par apgādībā esošām personām tika paaugstināts gan 2011. gadā (no 63 latiem uz 70 latiem (~100 eiro) mēnesī), gan 2013. gadā (no 2013. gada 1. jūlija no 70 latiem uz 80 latiem (~114 eiro) mēnesī), gan arī 2014. gadā – uz 165 eiro mēnesī.
Tai pašā laikā ar nodokli neapliekamais minimums tika paaugstināts retāk un par mazākām summām – 2011. gadā no 35 latiem uz 45 latiem (~64 eiro) mēnesī un 2014. gadā – uz 75 eiro mēnesī. Rezultātā ar nodokli neapliekamais minimums ir vairāk kā divas reizes jeb par 90 eiro mazāks kā atvieglojums par apgādībā esošām personām.
Tāpat jāatzīmē, ka neapliekamais minimums Latvijā ir viens no zemākajiem ES un zemāks kā pārējās Baltijas valstīs (2015. gadā: Latvijā – 75 eiro mēnesī, Lietuvā – 166 eiro mēnesī, kas tiek piemērots atkarībā no ienākuma līmeņa, un Igaunijā – 154 eiro mēnesī). Turklāt nevienā no ES valstīm ar nodokli neapliekamais minimums nav zemāks par atvieglojumu par apgādībā esošām personām.
Ir izskanējuši apgalvojumi, ka atvieglojums par apgādībā esošām personām ir jāpaaugstina vēl vairāk, lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem. Jāatzīmē, ka jau tagad nodokļu maksātāji ar zemām darba algām un vairākiem apgādājamiem nevar pilnībā izmantot IIN atvieglojumus, jo viņu ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par IIN atvieglojumu summu (pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem no kopējā nodokļu maksātāju skaita, kuriem ir apgādībā esošas personas, 32,4% ir nodokļu maksātāji, kuru ienākumi no algota darba nepārsniedz 360 eiro mēnesī, un aptuveni 36,9% no visiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir apgādībā esošas personas, nevar izmantot IIN atvieglojumus, jo viņu darba alga ir mazāka par IIN atvieglojumu summu).
