Dziesmu un deju svētku padome 2013.gada nogalē atbalstīja priekšlikumu par grozījumu izstrādi likumprojektā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ar mērķi – piešķirt svētku dienas statusu Vispārējo Dziesmu un deju svētku Noslēguma dienai –, kas tika īstenots 29. jūlijā Kultūras ministrijas iesniegto likumprojektu apstiprinot Ministru kabineta sēdē. Grozījumi likumā ietver svētku dienas statusa piešķiršanu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Noslēguma dienai, kā arī papildus brīvdienas noteikšanu pēc Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, ja Noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Tālāk likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai uz Saeimu.
Likumprojekts paredz noteikt nākamo darbdienu par brīvdienu, ja Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, lai nodrošinātu svētku dalībnieku pilnvērtīgu līdzdalību kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, kas reizi piecos gados notiek Rīgā, nostiprinātu sabiedrībā Dziesmu un deju svētku tradīcijas vērtības apziņu, sekmētu sabiedrības piederības izjūtu nacionālajām kultūras vērtībām un valstij, kā arī akcentētu svētkus kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.
Pagājušajā gadā tika rasts pagaidu risinājums – Dziesmu un deju svētku likuma pārejas noteikumu 6.punktā nosakot, ka ikvienam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu savam darba devējam, nākamā diena pēc Svētku Noslēguma koncerta tika noteikta par brīvdienu, tādējādi nodrošinot XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku dalībniekiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties svētku Noslēguma koncertā. Līdz 2013.gada 15.jūlijam attiecīgais darbinieks savam darba devējam varēja iesniegt Svētku rīkotāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegtu Svētku dalībnieka identifikācijas kartes kopiju, uzrādot tās oriģinālu.
Kultūras ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un Latvijas Darba devēju konfederāciju ir papildinājusi likumprojektu ar informāciju par fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem vienas papildus brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela – no 0,08% līdz 0,1% no IKP, savukārt pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem vienas svētku dienas izmaksas sastāda 0,4% no IKP. Finanšu ministrija, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas veiktajiem aprēķiniem, norāda, ka papildus svētku dienas ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem būtu 6 miljonu eiro apmērā. Tieslietu ministrija informēja, ka ņemot vērā Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi, Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekts neradīs būtisku ietekmi uz Tieslietu ministrijas un tās padotības iestāžu budžetu, kā arī uz lietu izskatīšanas un procesuālo lēmumu (darbību) termiņiem – līdzīgi atzinumi saņemti arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, bet Labklājības ministrija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija norādījušas, ka to rīcībā nav informācijas, uz kuras pamata nepieciešamos aprēķinus veikt.
Saistībā ar šo likumprojektu Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, sadarbojoties ar speciālistiem, veicis arī vairākas aptaujas un pētījumus – gan par pašvaldību atbalstu mākslinieciskajiem kolektīviem, gan par dalībnieku izmaksām, kas nepieciešamas līdzdalībai svētkos, gan arī par kultūras sektora ekonomisko nozīmi un ietekmi Latvijā, – kas apliecina, t.sk., kultūras pasākumu pieejamības, piedāvājuma dažādības pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības klimatu, radot veselīgu augsni dažādu starpnozaru projektu attīstībai, veicinot inovāciju rašanos un iedzīvināšanu.
