Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi „Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kuru mērķis ir padarīt saprotamāku PVN piemērošanu, novērst regulējuma neprecizitātes un interpretācijas iespējas.
PVN likumā ir noteikts ierobežojums atskaitīt priekšnodokli par luksusa automašīnas iegādes un uzturēšanas izdevumiem, kā arī ir noteikts, kas ir luksusa automašīna un kāda ir tās vērtība.
Savukārt PVN maksātājiem, kas vieglo pasažieru automašīnu izmanto tikai un vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām, ir atcelts priekšnodokļa atskaitīšanas 20% ierobežojums.
„PVN likumā” ir pārņemta Padomes Direktīvas par kopējo PVN sistēmu norma, kas paredz piemērot PVN atbrīvojumu pakalpojumiem, ko neatkarīgās personu grupas dalībnieks sniedz citiem grupas dalībniekiem, ja šie pakalpojumi ir nepieciešami no PVN atbrīvoto darījumu nodrošināšanai un nerada konkurences izkropļojumu, kā arī ir likumā ir iekļauti nosacījumi šāda atbrīvojuma piemērošanai. Ir precizēts arī regulējums saistībā ar namu pārvaldīšanas pakalpojumiem, nosakot PVN maksātājiem tiesības atskaitīt priekšnodokli par ēku pārvaldīšanas procesā piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kad ēkas pārvaldītājs darbojas kā starpnieks.
Ar grozījumiem ir precizēts, ka priekšnodokli ir tiesības atskaitīt par precēm un pakalpojumiem, kas izmantoti tādu finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, kas sniegti trešo valstu vai trešo teritoriju jebkurām personām. Tāpat likums ir papildināts, nosakot pienākumu veikt atskaitītā priekšnodokļa korekciju gadījumos, kad preču zudumu vērtība pārsniedz plānoto zudumu normatīvus taksācijas gadā, saskaņojot regulējumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Precizēta PVN piemērošana darījumos ar nekustamo īpašumu.
Piemēram, lai samazinātu administratīvo slogu, ir noteikts, ka nekustamo īpašumu, kuru vairāk par 99% izmanto ar PVN apliekamajiem darījumiem un kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav atsavināms un ir nepieciešams, lai sniegtu regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, nav jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un par to nav jāsniedz pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu.
Ar veikto precizējumu likumā tagad ir skaidri noteikts, ka PVN maksātājam ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā arī gadījumā, ja tas citas dalībvalsts vai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta nav iekšzeme.
Likumprojektu vēl skatīs MK un par to lems Saeima.
