Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts „Mediācijas likums” un atbilstoša satura grozījumi Civilprocesa likumā.

Mediācijas likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu vienotus mediācijas procesa pamatprincipus un pamatnoteikumus.

Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – mediatora, palīdzību savstarpējas komunikācijas ceļā mēģina atrisināt konfliktu. Mediācija koncentrējas uz pušu patiesajām interesēm, kas nereti slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām un izvirzītajām prasībām. Pēc pušu patieso interešu noskaidrošanas, rodas plašākas konflikta risinājuma iespējas. Mediācijas procesa priekšrocības ir abpusēji izdevīgs risinājums, saglabātas attiecības (tajā skaitā darījumu partneru) un arī ietaupīti līdzekļi un laiks, kas būtu jāvelta konflikta risināšanai tiesu instancēs.

Minētais likumprojekts ievieš tiesas un mediācijas sasaisti, nosakot tiesneša pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai. Proti, tiesnesis var piedāvāt izmantot mediāciju pēc lietas ierosināšanas vai sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē, vai arī lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Ja tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā ir panākta vienošanās, puses var noslēgt izlīgumu, puse var atteikties no prasības vai atzīt prasību. Ja mediācijas rezultātā puses atrisina savas domstarpības un panāk vienošanos, mediators pēc pušu lūguma var piedalīties rakstiskas vienošanās noformēšanā.

Savukārt grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka gadījumos, kad ir saņemta prasītāja un atbildētāja piekrišana mediācijai, tiesnesis nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Tāpat tiesnesis nosaka pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu.

Jau šobrīd Civilprocesa likums noteic, ja tiesa apstiprina izlīgumu, tajā skaitā mediācijas rezultātā panāktu vienošanos – tiek atmaksāta valsts nodeva 50% apmērā. Grozījumi Civilprocesa likumu papildinās ar nosacījumu, ka tādā pašā apmērā valsts nodeva atmaksājama arī gadījumos, ja meditācijas ceļā ir panākta vienošanās un līdz ar to ir atsaukta prasība un izbeigta tiesvedība.

Tāpat Mediācijas likumprojekts nosaka Mediācijas padomes darbības tiesisko pamatu un kompetenci, paredzot, ka padome veic mediācijas pakalpojumu kvalitātes uzraudzību un kontroli, izstrādā vienotus mediatoru apmācību standartus un veic apmācību programmu sertifikāciju, organizē mediatoru eksamināciju, sertifikāciju un atestāciju, kā arī veido un uztur sertificētu mediatoru sarakstu.

Mediācijas likumprojekts un grozījumi Civilprocesa likumā vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.