Ministru kabinets izskatītja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kā arī grozījumus likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kas paredz pilnveidot uzņēmumu likvidācijas procesu un arī grozījumus „Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas paredz paplašināt VID kompetenci.
Grozījumi likumā paredz noteikt nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī nodokļu maksātāju pienākumu ievērot saimnieciskās darbības veikšanas aizliegumu.
Paredzēts, ka VID būs tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja nodokļu maksātājs izdarīs smagu pārkāpumu, kas ietekmēs maksājamo nodokļu apmēru, (piemēram, nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts darba līgums atbilstoši normatīvo aktu prasībām; nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas; nodokļu maksātājs veic darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu).
Grozījumi paredz, ka, konstatējot pārkāpumus, VID rakstveidā brīdinās nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu. Ja nodokļu maksātājs novērsīs VID konstatēto pārkāpumu 15 dienu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas, saimnieciskā darbība netiks apturēta.
Taču gadījumos, kad paralēli konstatētajam nodokļu maksātāja veiktajam pārkāpumam VID vēl arī konstatēs kādu no likumā paredzētajiem pastiprinošiem apstākļiem (fiktīvā uzņēmuma pazīmes), nodokļu maksāta saimniecisko darbību varēs apturēt bez brīdināšanas.
VID būs noteikts pienākums uzturēt riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram.
Ja komersants nenovērsīs pārkāpumu, VID tam neatjaunos saimniecisko darbību.
Grozījumi likumā paredz tiesības nodokļu maksātājam slēgt vienošanos ar nodokļu administrāciju (VID) par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanu, ja darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā vai plānotajam darījumam pārsniegs vienu miljonu latu gadā.
Ja nodokļu maksātājs būs rīkojies atbilstoši noslēgtās vienošanās nosacījumiem, tad nodokļu administrācijai nebūs tiesību nodokļu revīzijā (auditā) precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus vērtību (cenu).
Normatīvais regulējums paredzēs arī stingrākus skaidras naudas lietošanas ierobežojumus.
Likumprojektā ir noteikts pienākums saimnieciskās darbības veicējiem deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, ja viena darījuma summa (kas ir notikusi vienā operācijā) pārsniedz 1000 latu, arī ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Šobrīd nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, ir jādeklarē tikai savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, kuri mēneša ietvaros pārsniedz noteiktu summu.
Ar likumprojektu tiek samazināts slieksnis no 3000 uz 1000 latiem, kuru sasniedzot, nodokļu maksātājiem ir noteikts pienākums deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, kā arī tiek samazināts slieksnis no 10 000 latu uz 5000 latu, kuru sasniedzot, nodokļu maksātāji nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā. Samazinot skaidrā naudā veiktā darījuma summu, tiks pastiprināta veikto darījumu kontrole.
