Daudzas kompānijas Latvija pašreiz izveido savas mājaslapas. Latvijas grāmatvedības standartos šis jautājums netiek sīkāk izskatīts, izņemot, ka Latvijas grāmatvedības standartā Nr.1 tiek norādīti izdevumi pētnieciskajai darbībai un attīstībai.

Tāpēc šajā gadījuma mums ir tiesības piemērot starptautiskos finanšu pārskatu standartus.

SIC-32 „Nemateriālie aktīvi - izdevumi web-lapai" interpretācijā standartam IAS 38 „Nemateriālie aktīvi" atzīmēts, ka kompānijai var būt iekšējie izdevumi interneta lapas, kura paredzēta iekšējai vai ārējai lietošanai, izstrādei un uzturēšanai.

Lapa, kura paredzēta piekļuvei no ārpuses, var tikt izmantota dažādiem mērķiem, piemēram, tādiem kā kompānijas pašas preču un pakalpojumu reklāmai un virzīšanai, elektronisko pakalpojumu sniegšanai, kā arī preču un pakalpojumu pārdošanai.

Lapa, kura paredzēta tikai iekšējai piekļuvei, var tikt izmantota kompānijas dokumentu glabāšanai, klientu datu bāzēm, kā arī attiecīgās informācijas meklēšanai.

Var izšķirt vairākus mājaslapas izstrādes etapus:

- plānošana (izpēte) - komerciālā izdevīguma izvērtēšana, mērķu un parametru noteikšana, alternatīvu izvērtēšana un izdevīgāko variantu izvēlēšanās;

- pielikumu un infrastruktūras izstrāde, ieskaitot domēna vārda saņemšanu, iekārtu nodrošinājuma iepirkšanu un programmnodrošinājuma izstrādi;

- grafiskā dizaina izstrāde, ieskatot mājaslapas ārējā izskata dizainu;

- satura izstrāde - grafiskās vai tekstuālas informācijas radīšana, iepirkšana, sagatavošana un ielādēšana mājaslapā līdz tas izstrādes pabeigšanai.

Līdz ar interneta mājaslapas izstrādes pabeigšanu sākas tās uzturēšanas etaps. Šajā etapā kompānija apkalpo un paplašina pielikumu, infrastruktūras, grafiskā dizaina un lapas satura iespējas.

Ja mājaslapa  ir izstrādāta vienīgi vai galvenokārt tās pašas pakalpojumu un preču reklāmai un virzīšanai, tad visi izdevumi tās izstrādei ir jāatzīst par izdevumiem brīdī, kad tie ir veikti.

Ja kompānija var pierādīt, ka tās lapa ģenerēs iespējamos nākotnes ekonomiskos ieguvumus, piemēram, tiešu ieņēmumu veidā no tajā izvietojamiem pasūtījumiem, tad tā ir jāatzīst par nemateriālo aktīvu.

Interneta lapas, kura atzīta par nemateriālo aktīvu, derīgās izmantošanas laiks tiek noteikts saskaņā ar vispārējām prasībām, kuras pieņemtas IAS 38. Šajā gadījumā par labāko vērtējumu tiek atzīts iespējami īsākais termiņš.