Tiesības atsaukties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 18.² panta sestajā daļā ietverto apliecinājumu ir juridiskām personām, kuru “ķēdes” gala akciju sabiedrības akcijas ir kotētas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu biržās, informē Uzņēmumu reģistrs.

NILLTPFNL 18.² panta sestajā daļā paredzētais izņēmums nesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Reģistrs) informāciju par patieso labuma guvēju nevar būt attiecināms uz gadījumiem, kad kādu objektīvu iemeslu dēļ patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, bet gan tas ir attiecināms uz situācijām, kad informācija par patieso labuma guvēju jau ir atklāta atbilstoši regulētā tirgus prasībām. Šāda minētās normas interpretācija izriet tostarp arī no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 3. panta 6. punkta un Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikuma Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 87. punkta, kurā citastarp noteikts, ka uz akciju sabiedrību, kas iekļauta regulētā tirgū, attiecas informācijas atklāšanas prasības atbilstīgi Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, kas nodrošina informācijas par īpašumtiesībām pienācīgu pārredzamību. Arī FATF rekomendācijas paredz, ka ir jābūt pieejamai adekvātai un precīzai jaunākajai informācijai par patiesajiem labuma guvējiem, lai kompetentās institūcijas un citi likuma subjekti varētu tai piekļūt.

Regulējums finanšu instrumentu tirgus nodrošināšanai ir ietverts Finanšu instrumentu tirgus likumā (turpmāk – FITL). Atbilstoši FITL 1. panta pirmās daļas 21.punktam nozīmīga līdzdalība ir tieši vai netieši iegūta līdzdalību, kas aptver piecus un vairāk procentus no emitenta balsstiesīgā kapitāla. Būtiska līdzdalība ir personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku (FITL 1. panta pirmās daļas 19.punkts). Turpretim kontroles elementu persona iegūst, ja:

1. šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata;
2. šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata;
3. starp šo personu un komercsabiedrību pastāv citas attiecības — analogas šā punkta 1. vai 2. apakšpunktā minētajām attiecībām.

Saskaņā ar FITL 61. pantu personai ir pienākums paziņot par savu balsstiesību īpatsvaru, kad akciju iegūšanas, atsavināšanas, pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas vai kādu citu notikumu rezultātā tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par 5, 10, 15, 20, 25, 30, 50 vai 75 procentiem. Ja akciju sabiedrības izcelsmes valsts ir Latvijas Republika - paziņošanas pienākums rodas arī sasniedzot 90 un 95 procentu īpatsvaru. Paziņošanas pienākums attiecināms arī uz personām, kas netieši ieguvušas netiešu līdzdalību, piemēram, noslēdzot līgumu ar akcionāru, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi (FITL 8. panta 1. punkts). Paziņojums akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedzams nekavējoties, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā pēc dienas, kad persona:

1. uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā. Šā punkta izpratnē uzskatāms, ka persona par balsstiesību iegūšanu, atsavināšanu vai iespēju tās izmantot uzzina ne vēlāk kā divu tirdzniecības dienu laikā pēc darījuma dienas;
2. tiek informēta par tādu notikumu, kura rezultātā personas balsstiesību īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru.

Akciju sabiedrība ne vēlāk kā vienas tirdzniecības dienas laikā no paziņojuma saņemšanas dienas izplata to šā likuma 64.² pantā noteiktajā kārtībā (FITL 61.³ panta trešā daļa), cita starpā nosūtot to oficiālajai regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai.

Papildus norādāms, ka vienoti standarti līdzdalības atklāšanai biržā kotētajām akciju sabiedrībām noteikti tikai Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas līmenī. Ja “ķēdes” gala akciju sabiedrības akcijas ir kotētas ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, tad, ņemot vērā to, ka ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas nav vienota, kopīga tiesiskā regulējuma un tas, iespējams, ir atšķirīgs no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas ir attiecināmi uz Eiropas Savienību un Eiropas Ekonomisko zonu dalībvalstīm (balsstiesību īpatsvara atklāšanas pienākums, kā arī, piemēram, regulētā tirgus izpratne un īpatnības), juridiskā persona nevar atsaukties uz NILLTPFNL 18.² panta sesto daļu. Proti, NILLTPFNL 18.² panta sestajā daļā ietvertais patieso labuma guvēju paziņošanas izņēmums ir piemērojams attiecībā uz tām juridiskajām personām, kuru “ķēdes” gala akciju sabiedrības akcijas ir kotētas kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm. Savukārt, ja juridiskās personas “ķēdes” gala akciju sabiedrības akcijas ir kotētas biržā, kas ir ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu loka, Reģistram iesniedzama informācija par juridiskās personas patiesajiem labuma guvējiem vispārīgā kārtībā, t.i., juridiskā persona norāda tās īpašnieku struktūru vai attiecīgi apliecinājumu, ka patieso labuma guvēju nevar noskaidrot, norādot pamatojumu.

Iepriekš minētais attiecas kā uz jaunas informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju, tā sniedzot apliecinājumu, ka iepriekš reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju nav mainījusies. Proti, ja juridiskā persona iepriekš Reģistrā reģistrējusi apliecinājumu, ka tās patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa, bet piesakot izmaiņas, pieteikuma veidlapā atzīmējusi, ka reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju nav mainījusies, Reģistra valsts notārs, pārbaudot juridisko personu “ķēdi” un konstatējot, ka gala akciju sabiedrības akcijas ir kotētas ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, ir tiesīgs pieprasīt juridiskajai personai precizēt informāciju par tās patieso labuma guvēju atbilstoši iepriekš minētajam.