Zemes gabala piespiedu nomas maksu privatizēta dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nākamajos trijos gados varēs noteikt no pieciem līdz trīs procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības. Šādu priekšlikumu 17.maijā atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, trešajā lasījumā lemjot par grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. 

Atbalstītais priekšlikums paredz, ka gadījumos, kad privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, 2018.gadā to varēs noteikt līdz pieciem procentiem, 2019.gadā – līdz četriem, bet 2020.gadā – līdz trim procentiem no zemes kadastrālās vērtības. 

Patlaban noteikts, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, bet strīdus gadījumā dzīvokļa īpašniekam tā nosakāma sešu procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. 

Izskatot likumprojektu galīgajam lasījumam, komisija vērtēja arī priekšlikumu, kas paredz risinājumu situācijām, kad dzīvojamās mājas privatizācijas gaitā tiek konstatētas neprecizitātes privatizācijas dokumentos salīdzinājumā ar zemesgrāmatā izdarītajiem ierakstiem, tostarp domājamo daļu aprēķinā. 

Plānots, ka lēmumu par kopīpašuma domājamo daļu vai citu zemesgrāmatā izdarīto ierakstu precizēšanu, ņemot vērā Kadastra reģistrā reģistrēto būvju datus, varēs pieņemt dzīvojamo māju privatizācijas komisija, pašvaldība vai tās deleģēta persona. Lēmums par izmaiņām būs jāpaziņo Valsts zemes dienestam un zemesgrāmatai, lai varētu izdarīt attiecīgus precizējumus Kadastra reģistrā un zemesgrāmatas nodalījumā.