Mans šā gada 7.decembrī pieņemtais lēmums, ka ir strauji jāmaina normas attiecībā uz obligātajām sociālajām iemaksām, nebija nejaušs. Pie šāda secinājuma nonācu, konsultējoties ar darba ņēmējiem, darba devējiem, sabiedriskajām organizācijām, zemniekiem un pašvaldību vadītājiem. Bija skaidrs, ka būtiski atšķiras situācija lielajās pilsētās no situācijas lauku reģionos.
Regulējums par sociālo iemaksu ieviešanu tika izstrādāts un pieņemts iepriekšējās valdības laikā 2015. gadā, paredzot, ka tas stājas spēkā 2017.gadā. Tā pamatā bija cēls mērķis – nodrošināt katram darbspējīgajam iedzīvotājam pilnvērtīgu sociālo aizsardzību. Tika paredzēti papildu ienākumi sociālajā budžetā un tas, ka obligātās sociālās iemaksas attiektos faktiski uz visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem, izņemot dažas sociālās grupas.
Tuvojoties 2017.gadam, par šī regulējuma ieviešanu radās arvien vairāk jautājumu, uz kuriem skaidru atbildi nespēja sniegt ne Finanšu ministrija, ne Labklājības ministrija. Turklāt Saeimas Sociālo lietu komisija noteica arvien vairāk sociālo grupu izņēmumus, līdz tajās iekļāvās aptuveni puse iedzīvotāju, no kuru darbības bija plānoti papildu ienākumi sociālajā budžetā. Līdz ar to kļuva grūti administrēt attiecīgo regulējumu, tas zaudēja savu sākotnējo jēgu un nebija taisnīgs.
Neapturot obligāto sociālo iemaksu regulējumu, 2017.gada 1.janvārī situācija var kļūt nekontrolējama. Daudzi strādājošie ir neziņā, vai viņu darbavietas tiks saglabātas, vai tiks izmaksātas algas pilnā apjomā un vai viņi nebūs spiesti saņemt tā dēvētās aplokšņu algas. Neziņā ir arī darba devēji, jo nav skaidrības, uz kuriem darba ņēmējiem attiecas izņēmumi, bet uz kuriem ne un kā kompensēt ar obligātajām sociālajām iemaksām saistītās izmaksas tajos mēnešos, kad ienākumu nav.
Lai nepieļautu haosu, kas nenovēršami sāktos 2017.gada 1.janvārī, kādam bija jāuzņemas atbildība. Tāpēc es kā valdības vadītājs šā gada 7.decembrī nācu klajā ar skaidru, vienkāršu un viegli īstenojamu risinājumu – apturēt obligātās sociālās iemaksas, tostarp mikrouzņēmumiem, un noteikt, ka mikrouzņēmumu nodoklis būs nevis pašreizējie 9 % plus sociālās iemaksas, bet 15%. Šo nodokļa palielinājuma summu paredzēts ieskaitīt sociālajā budžetā. Šāds solis nenodarīs kaitējumu uzņēmējiem – par to esmu guvis apliecinājumu no visām iesaistītajām pusēm. Ja koalīcija un Saeimas deputāti piekritīs manam piedāvājumam, uzņēmumi, tāpat kā līdz šim, veiks sociālās iemaksas tikai par reāli aprēķināto darbinieku algu, bet mikrouzņēmumi maksās 15% apgrozījuma nodokli.
