11.decembrī Finanšu ministrija (FM) organizēja diskusiju ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem par rosinātajiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā saistībā ar NVO saimniecisko darbību raksturojošajiem kritērijiem. Diskusijā piedalījās 45 biedrību un nodibinājumu pārstāvji, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, kā arī Valsts kancelejas direktors.
FM sanāksmes dalībniekiem prezentēja priekšlikumus noteikt NVO veiktajai saimnieciskajai darbībai kritērijus, respektīvi, pie kādiem saimnieciskā darbības apjomiem ir izbeidzama biedrības darbība. Priekšlikums paredz darbību izbeigt, ja biedrības un nodibinājuma ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir 75% vai vairāk no kopējiem ieņēmumiem taksācijas gada laikā vai arī biedrības un nodibinājuma ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir lielāki par normatīvajos aktos noteiktajām 500 minimālajām mēneša darba algām (līdzīgi kā tas noteikts reliģiskām organizācijām).
Priekšlikumi izstrādāti, pamatojoties uz šī brīža situācijas analīzi, jo apmēram 5% Latvijā reģistrēto NVO šobrīd ir tādas, kas veic tikai saimniecisko darbību, un 9% NVO saimnieciskās darbības ieņēmumu ir vairāk kā 75% no visiem kopējiem ieņēmumiem. Tā rezultātā tiek kropļota uzņēmējdarbības vide un veidojas nevienlīdzīgas konkurences apstākļi. FM norādīja, ka ir jāvērtē risks attiecībā uz tām biedrībām un nodibinājumiem, kas veic valsts deleģētas funkcijas, kā arī jāvērtē šo normu attiecināšana uz nodibinājumiem, kuru darbību nodrošina noguldījumu procenti.
NVO pārstāvji izteica dažādus, atsevišķos gadījumos arī pretējus viedokļus. Galvenokārt tika rosināts, ka jāveido darba grupa, kurā ir eksperti, kas vērtētu esošo situāciju un lemtu par turpmāko rīcību, tāpat tika izteikti priekšlikumi saglabāt esošo regulējumu, kamēr valsts nav noteikusi regulējumu un ieviesusi sociālo uzņēmējdarbību. Atsevišķi sanāksmes dalībnieki norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jau šobrīd ir instrumenti, ar kuriem ierobežot tādu NVO darbību, kas neatbilst biedrību un nodibinājumu būtībai. Tādēļ, ja nepieciešams, var palielināt VID kapacitāti uzraudzības un kontroles funkciju veikšanai, un nav nepieciešams mainīt regulējumu.
Tika izteikti viedokļi arī par to, ka ir nepieciešams vērtēt katras NVO darbības faktisko līdzekļu izlietojumu, t.i. jāvērtē, vai saimnieciskās darbības izdevumi atbilst konkrētās biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa būtībai, jo finanšu rādītāji ne vienmēr atspoguļo šo aspektu. Tas nozīmē, ka VID jāvērtē biedrību un nodibinājumu izdevumi.
Atsevišķas NVO norādīja arī to, ka šādi kritēriji apdraud ik vienu interešu aizstāvības organizāciju un jaunu biedrību rašanos, jo sākotnēji tieši saimnieciskās darbības ieņēmumi nodrošina biedrības spēju darboties un iesaistīties Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē. NVO norādīja arī to, ka problēmas varētu rasties īpašumu apsaimniekošanas biedrībās, jo šī juridiskā forma nenodrošina līdzekļu godprātīgu izmantošanu, un ka būtu nepieciešams nodalīt saimniecisko darbību (īpaši to, kas attiecas uz māju apsaimniekošanu) no biedrības darbības.
Citi diskusijas dalībnieki pauda to, ka šie priekšlikumi ir atbalstāmi, jo NVO sniegtie pakalpojumi konkurē ar komersantu sniegtajiem pakalpojumiem, radot nevienādus apstākļus.
Tika vērsta uzmanība arī uz to, ka problēmas varētu rasties organizācijām, kuru juridiskā forma ir noteikta ar likumu, t.i. nav pieļaujama juridiskās formas maiņa, un kuras veic saimniecisko darbību lielos apmēros.
No diskusijas laikā izteiktajiem komentāriem secināms, ka esošais regulējums ir sasaistīts ar citiem normatīvajiem aktiem (juridiskās forma, priekšrocības ES fondu apguvē, valsts deleģētās funkcijas). NVO saimnieciskā darbība ir vitāli svarīga to darbības nodrošināšanai, tomēr NVO saimnieciskā darbība var radīt nevienlīdzīgas konkurences apstākļus. Tāpat VID jau ir instruments, ar ko izskaust negodprātīgas NVO, kas izmanto šo juridisko formu kā nodokļu optimizācijas instrumentu, un VID jāvērtē biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbība ieņēmumu izlietojuma atbilstība konkrētās organizācijas mērķiem. Ņemot vērā dažādus pretējus viedokļus, diskusijas dalībnieku starpā nebija vienprātības par darba grupas izveides nepieciešamību un priekšlikumu tālāku virzību.
