Ministru kabineta sēdē apstiprināti Būvju Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā būvnoteikumi un Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu, kā arī Autoceļu un ielu būvnoteikumi.
Būvju Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā būvnoteikumi nosaka kārtību, kādā nosakāms licences laukums jūrā; kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā; kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama licence laukuma jūrā izmantošanai; prasības attiecībā uz būvju ekspluatāciju, kā arī prasības attiecībā uz to nojaukšanu pēc darbības pilnīgas izbeigšanas; būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus; būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu; būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus; atkāpju saskaņošanas kārtību; būvprojekta ekspertīzes apjomu; par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju; būves konservācijas kārtību; būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā; kā arī būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā.
Noteikumi attiecas uz būvēm Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, izņemot ostu hidrotehniskajām, vides aizsardzības, sakaru, transporta, robežapsardzības, valsts aizsardzības un militārajām būvēm jūrā.
Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu nosaka kārtību, kādā maksā ikgadējo valsts nodevu (turpmāk – valsts nodeva) par atļaujas vai licences laukuma jūrā (turpmāk – jūras teritorija) izmantošanu mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu (turpmāk – būves) būvniecībai, ierīkošanai, arī ar to saistītai izpētei, un ekspluatācijai, valsts nodevas apmēru un atbrīvojumus no valsts nodevas maksāšanas. Valsts nodevas likme par jūras teritorijas izmantošanu:
- par atļauju vai licenci būvju ekspluatācijai attiecībā uz būvēm, kuru ierīkošanai netiek veikta tieša iedarbība (rakšana, pāļu dzīšana, spridzināšana un cita veida aktīva iedarbība) uz jūras gultni un zemes dzīlēm un, kas tiek nostiprinātas (noenkurotas) uz jūras gultnes tikai ar uz tās novietotiem atsvariem - 0,001 euro par vienu jūras teritorijas kvadrātmetru jeb 1000 euro par kvadrātkilometru gadā;
- par atļauju vai licenci būvju ekspluatācijai attiecībā uz būvēm, kas nepieciešamas energoapgādei un iepriekš neminētai komercdarbībai, kuras ir saistītas ar būvniecību un tiešu iedarbību uz jūras gultni vai zemes dzīlēm - 0,014 euro par vienu jūras teritorijas kvadrātmetru jeb 14 228,78 euro par kvadrātkilometru gadā;
- par atļauju vai licenci būvju izpētei, būvju būvniecībai un ierīkošanai jūras teritorijā – 70% apmērā no iepriekšējos punktos noteiktajām valsts nodevas likmēm.
Autoceļu un ielu būvnoteikumi attiecas uz valsts autoceļu, pašvaldību ceļu, ielu, komersantu ceļu un māju ceļu jaunu būvniecību, atjaunošanu, pārbūvi un nojaukšanu. Noteikumi nosaka būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus; būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu; būvatļaujā, apliecinājuma kartē un paskaidrojuma rakstā iekļaujamos nosacījumus; atkāpju saskaņošanas kārtību; būvprojekta ekspertīzes apjomu; par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju; būves konservācijas kārtību; būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama pastāvīgajā ekspluatācijā; kā arī būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas pastāvīgā ekspluatācijā.
Par noteikumos noteiktās valsts autoceļu būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgi ir Latvijas Valsts ceļi, kā arī atsevišķos gadījumos Būvniecības valsts kontroles birojs. Savukārt, par pašvaldību ceļu, ielu, komersantu ceļu un māju ceļu būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu attiecīgajā administratīvajā teritorijā atbildīga ir būvvalde, bet atsevišķos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojs.
