Uzņēmuma līgums ir līguma forma, kad viena puse, ko sauc par uzņēmēju (apakšuzņēmēju), apņemas par atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm izpildīt kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai novest līdz galam kādu pasākumu par labu otrai līgumslēdzējai pusei – pasūtītājam.

Uzņēmuma līgumu regulē nevis „Darba likums”, bet Civillikums.

Līgums pieņem, ka darbiniekam ir jābūt reģistrētam VID kā pašnodarbinātai personai un pašai jāmaksā nodokļi, jāsaņem nepieciešamās atļaujas un licenes noteiktu darba veidu veikšanai un jāiegādājas nepieciešamie materiāli.

Galvenā atšķirība no darba līguma ir tāda, ka uzņēmējs (apakšuzņēmējs) izpilda darbu ar saviem darba rīkiem un pats rūpējas par darbaspēku, kas nepieciešams darbu izpildei, ja līgumā nav noteikts, ka apakšuzņēmējam darbs ir jāizpilda pašam personīgi.

Uzņēmums var slēgt uzņēmuma līgumu, ja grib uzcelt garāžu uz zemes, kura tam pieder, veikt remontu birojā, nolīgt tirdzniecības aģentu preču vai pakalpojumu pārdošanai u.tml.

Draba līgums, ko darba devējs noslēdzis ar darbinieku, uzliek viņam par pienākumu: paziņot valsts sociālās apdrošināšanas iestādei, ka darbinieks ir pieņemts darbā, veikt ikmēneša sociālos maksājumus (sociālo nodokli) par darbinieku, piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, apmaksāt īslaicīgās darba nespējas lapas, ievērot atbrīvošanas procedūru u.tml.

Tātad, uzņēmuma līgums ir ļoti izdevīgs darba devējam, bet nav izdevīgs drabiniekam.