Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un potenciālie priekšlikumu scenāriji tālākai rīcībai. Izvērtējumā ir iekļauti un arī darba grupas sēžu laikā tika analizēti būtiskākie darbaspēku un nodarbinātību ietekmējošie rādītāji, piemēram, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, produktivitāte nozaru griezumā, vidējais atalgojuma līmenis, darba algas struktūra, darbaspēka nodokļu slogs un tā ietekme uz konkurētspēju reģionā, brīvās darbavietas valstī, valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi, piemērotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi un citi, informē Finanšu ministrija.

Kopā ar sadarbības partneriem tika diskutēts arī par veselības rādītājiem un sociālo apdrošināšanu darbaspēka izmaksu kontekstā, kā arī par nevienlīdzības un nabadzības rādītājiem un to ietekmējošiem faktoriem. Analīze ietver arī šo rādītāju salīdzinājumu Baltijas valstīs, Polijā un vidēji Eiropas Savienībā. Izvērtējumam ir pievienota arī plaša statistikas sadaļa, kas ļauj uzskatāmāk iepazīties ar datu analīzi, gūstot padziļinātu ieskatu iepriekš minētajās tēmās.

“Koalīcijas partiju izveidotā nodokļu darba grupa, balstoties uz politisko un sociālo partneru piedāvātajiem darbaspēka nodokļu attīstības scenārijiem, ir veikusi padziļinātu izmaiņu analīzi un izstrādājusi potenciālos scenārijus darbaspēka nodokļu izmaiņām. Ir radīts labs darba materiāls tālākajai lēmumu pieņemšanai. Darba devēju vēlme harmonizēt Baltijas darbaspēka nodokļus ir labi saprotama. Tomēr jārēķinās, ka darbaspēka nodokļu sloga izlīdzināšana prasa ievērojamus līdzekļus. Vai to varam atļauties šobrīd, rādīs jaunākās nodokļu ieņēmumu prognozes. Jūnijā  par iespējamiem darbaspēka nodokļu izmaiņu scenārijiem plānojam panākt vienošanos darba grupā, ņemot vērā valsts makroekeonomiskos attīstības scenārijus,” skaidro finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Ziņojums apkopo galvenos sadarbības partneru kopīgi definētos mērķus:

• Darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšana Baltijas reģionā;
• Darbaspēka nodokļu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas sistēmas vienkāršošana;
• Kopējā nodarbināto skaita palielināšana (mērķgrupas);
• Darbaspēka pieejamības palielināšana caur  mobilitātes veicināšanu;
• Rīcībā esošo ienākumu palielināšana (nevienlīdzības mazināšana);
• Ilgtspējas nodrošināšana.

Izvērtējumā iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa ir koleģiāla, koordinējoša konsultatīvā platforma nodokļu politikas jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Tajā vēl turpinās darbs pie iespējamiem kompensējošiem pasākumiem, kas būs svarīgi, pieņemot lēmumu par apstiprināšanai virzāmo priekšlikumu.

Priekšlikumu izstrādes gaitā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tostarp Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un citiem.

Izvērtējums un uz tā pamata pieņemtie tālākie lēmumi, tiks iekļauti vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs. Ar izvērtējumu var iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli”.

Jāatgādina, ka 2023. gada nogalē jau tika publicēts Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmes izvērtējums 2018-2023 un piedāvātais tālākās rīcības scenārijs.