Ministru kabinets š.g. 9. janvāra sēdē apstiprināja grozījumus Imigrācijas likumā, ar mērķi ierobežot un disciplinēt negodprātīgus darba devējus – ārvalstu darbaspēka uzaicinātājus. Diskusijas par likumprojektu turpināsies Saeimā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
"Cilvēkkapitāla attīstības padomē, kopā ar labklājības ministru un izglītības un zinātnes ministri, vienojāmies par četru normatīvo aktu grozījumu pakotnes virzīšanu ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem nezaudēt produktivitāti darba roku trūkuma dēļ. Vienlaikus, Ekonomikas ministrija rosina palielināt kontroles mehānismus trešo valstu pilsoņu piesaistē. Sagatavotie grozījumi normatīvajos aktos samazinās nekontrolēto un neuzskaitīto “darbinieku īres pakalpojumu” izmantošanu, kas savukārt šajos izaicinošajos ģeopolitiskajos apstākļos sekmēs atbildīgu darbaspēka migrāciju," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Šobrīd spēkā esošais regulējums jau paredz pienākumu uzaicinātājam (darba devējam) ievērot ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos normatīvos aktos noteiktās prasības. Piemēram, uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujā norādītajam iemeslam; par ārzemnieka izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, un nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā informēt PMLP vai Valsts robežsardzi, ja nav izpildīti minētie nosacījumi; ja nepieciešams, nodrošināt ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu; nenodrošina uzaicinātajam ārzemniekam darba samaksu iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā. Taču regulējums līdz šim neparedzēja atbildīgajām iestādēm pietiekami iedarbīgas tiesības ierobežot tos uzaicinātājus, kas nav ievērojuši šīs prasības.
Attiecīgi grozījumi Imigrācijas likumā paredz tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemnieku, ja tiks konstatēts, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti. Līdz ar to tiks samazināts negodprātīgo vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kā arī samazināta nelegālās migrācijas plūsma uz Šengenas līguma dalībvalstīm.
Kā ziņots iepriekš, Ministru kabinets 2023. gada 19. decembra sēdē apstiprināja grozījumus Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā, ar kuriem tiek atvieglotas prasības visiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri plāno Latvijā nodarbināt ārzemju darbiniekus profesijās, kas Latvijā nav reglamentētas.
Tāpat EM drīzumā plāno virzīt arī pārējos normatīvo aktu pakotnes projektus – grozījumus MK noteikumos Nr. 55 Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu, paredzot, ka uzņēmums varēs piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, ja darba devējs būs publicējis atklātu vakanci NVA, kā arī grozījumus MK 2017. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 225 Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu, paredzot noteikt, ka ārvalstu darbaspēkam tiek noteikta ne mazāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu nozarē iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) vai ar nozares ģenerālvienošanos noteikto minimālo algu. Tāpat plānots arī ieviest “zaļā koridora” kritērijus godprātīgiem uzņēmējiem, lai samazinātu komersantiem administratīvo slogu un paātrinātu administratīvos procesus darba spēka piesaistes jautājumos.
