Saeima 3.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas nosaka aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā. 

Aizliegums skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, noteikts, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs. Iepriekš skaidrā naudā par darījumu varēja norēķināties līdz 7200 eiro. 

Likums grozīts, ņemot vērā, ka liela apjoma darījumi skaidrā naudā var radīt risku fiktīvu un krāpniecisku darbību veikšanai, kā arī iespējai legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus, teikts grozījumu anotācijā. 

Grozījumu autori Finanšu ministrijā norādījuši, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu darījuma pierādīšanai, tai skaitā, vai darījums skaidrā naudā faktiski ir noticis. 

Aizliegums nekustamo īpašumu darījumos lietot skaidru naudu stāsies spēkā šī gada 1.maijā. 

Attiecībā uz līdzšinējiem darījumiem, par kuriem norēķināties paredzēts skaidrā naudā, nosacījums par bezskaidras naudas lietošanu būs jāpiemēro no 2020.gada 1.janvāra. 

Savukārt ierosinājumu ierobežot skaidras naudas lietošanu, tostarp darījumos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, Saeima noraidīja.