Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un nodevusi sabiedriskajai  apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Būvniecības Likumā”, kas tapis ciešā sadarbībā ar būvniecības procesa dalībniekiem.

Ekonomikas ministrijas viena no prioritātēm būvniecības nozares konkurētspējas veicināšanai, vienlaicīgi nodrošinot sabiedrībai kvalitatīvas un drošas būves Latvijā, ir mazināt būvniecības procesu birokrātisko slogu. Objektīvs rādītājs ir “Doing Business” vērtējums, kas parāda, cik ilgu laiku aizņem būvprojekta procedūras saskaņošana un būvobjektu nodošana ekspluatācijā. Ekonomikas ministrijas mērķis ir šo laiku Latvijā samazināt uz pusi, lai šie procesi neaizņemtu vairāk kā 74 dienas. 

Sagatavotie grozījumi Būvniecības likumā saistīti ar būvniecībā iesaistīto pušu atbildību, tādejādi risinot daudzus aktuālos nozares jautājumus. Ar grozījumiem ļoti precīzi paredzēts noteikt vienu atbildīgo par katru būvniecības posmu. Skaidri nodefinējot katras iesaistītās puses atbildību, tiks panākta arī ātrāka strīdu risināšana un nepieciešamības gadījumā zaudējumu atlīdzināšana.

Otrs būtiskais grozījums paredz skaidri noteikt būvvaldes kompetenci. Likumprojektā noteikts, ka būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un  kontrolēt:

1) arhitektoniskās kvalitātes principus, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē, ņemot vērā ekonomiskos un citus aspektus;

2) vides pieejamības prasības;

3) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības;

4) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma un insolācijas prasības. 

Tādējādi tiks panākts, ka visās būvvaldēs būs vienādi būvniecības ieceres pārbaudes kritēriji un efektīva kvalitātes kontrole atbilstoši būvvaldes  kompetencei. Attiecīgi tiks saīsināti termiņi būvniecības ieceres izskatīšanai.

Ar sagatavotā likumprojekta palīdzību paredzēts arī novērst pieaugošo būvspeciālistu trūkumu. Sagatavotie grozījumi paredz, ka tās fiziskās personas, kuras līdz 2014.gada 30.septembrim bija ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa profesijā vai ar būvniecību jomu saistītā tehniķa profesijā, varēs turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, būvdarbu vadīšanā vai būvuzraudzībā. Tas pats attieksies arī uz fiziskām personām, kuras ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvniecības vai ar būvniecības jomu saistītā studiju programmā, varēs turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē.