Biedrību un nodibinājumu publisko darbību varēs daļēji vai pilnīgi apturēt, ja to darbība rada potenciālus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai drošībai un kārtībai. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 7.septembrī konceptuāli atbalstītie grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā. 

Paredzēts, ka valsts drošības apdraudējuma riska gadījumā sabiedriskās organizācijas darbību varēs apturēt uz laiku līdz diviem mēnešiem. Par to lems tiesa pēc prokurora pieteikuma, un šādas lietas izskatīs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, kas ir specializēta, lai izskatītu ar valsts noslēpumu saistītus jautājumus. Prokurors tiesā varēs vērsties pēc savas iniciatīvas vai arī pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu. 

Savukārt, ja biedrības darbība apdraud valsts drošību vai sabiedrisko drošību un kārtību, kā arī tā neievēro tiesas lēmumu par publiskās darbības apturēšanu un nepilda uzliktos papildu pienākumus, tās darbību varēs izbeigt. 

Lietu par biedrības vai nodibinājuma darbības apturēšanu varēs rosināt, ja tās darbība izraisa kāda noteiktā aizlieguma pārkāpumu, un šos aizliegumus plānots noteikt likumā. 

Likumprojekts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID), pamatojoties uz motivētu valsts drošības iestāžu atzinumu, varēs uzdot biedrībai nodokļu administrācijā četras reizes gadā iesniegt papildus detalizētu informāciju par finanšu plūsmu, noslēgto darījumu apliecinošus dokumentus, kā arī uzrādīt organizācijas finansējuma avotus. Šo informāciju VID nodos drošības iestāžu rīcībā. 

Likuma grozījumi nepieciešami, ņemot vērā nacionālās drošības intereses un izvērtējot iespējamos valsts un sabiedrības apdraudējuma riskus, šodien komisijas sēdē deputātus informēja Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna. 

Patlaban par darbībām, kas ir pretrunā Satversmei, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, likums paredz biedrību un nodibinājumu likvidāciju. 

Par grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.