Lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017. gada 1. janvāra, noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. To paredz 2015. gadā Saeimā apstiprinātās izmaiņas likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas izstrādātas 2016. gada valsts budžeta veidošanas gaitā sadarbībā ar Finanšu un Ekonomikas ministriju, citām valsts institūcijām un sociālajiem partneriem.

No visiem sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem 31,2% apdrošināšanas iemaksas ir mazākas par valstī noteikto minimālo darba algu. Līdz ar to pastāv iespēja, ka trešdaļa sociāli apdrošinātie cilvēki sev “nevarēs nopelnīt” pat minimālo pensiju. Tā rezultātā nākotnē viņiem nebūs pietiekami līdzekļi ikdienas iztikai, kā arī tas var radīt slogu pārējiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem.

No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018. gada 1. janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Atbilstoši izmaiņām vispārējā nodokļu režīmā – no starpības starp faktiski noteikto algu un valstī noteikto minimālo algu – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiks darba devējs no saviem līdzekļiem. Savukārt mikrouzņēmumu nodokļu režīmā – par katru darbinieku darba devējam valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no saviem līdzekļiem no valstī noteiktās minimālās algas.

Paredzētas izņēmuma kategorijas, par kurām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas varēs veikt samazinātā apmērā – vispārējā nodokļu režīmā – no faktiskās algas, mikrouzņēmumu darbiniekiem – 50% apmērā no minimālās algas (2017.gadā 75% no pusminimālās mēneša darba algas). Tie ir:

vecuma pensiju saņēmēji;

• notiesātie, kas tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;
• cilvēki, kuriem līdz vecuma pensijas saņemšanai ir palikuši pieci gadi vai mazāk un viņi pirms darba ņēmēja statusa iegūšanas vismaz 1 gadu ir bijuši bez darba;
• cilvēki ar I un II grupas invaliditāti;
• cilvēki, kas pirmreizēji kļūst par darba ņēmējiem (pirmos trīs mēnešus);
• cilvēki līdz 24 gadu vecumam, kuri mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad mācības vai studijas ir pārtrauktas.

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas veiks tas darba devējs, pie kura ir iesniegta algas nodokļu grāmatiņa.  Ja algas nodokļu grāmatiņa nav iesniegta ne pie viena darba devēja, tad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālā objekta veiks tas darba devējs, pie kura darba ņēmējs ir agrāk ieguvis darba ņēmēja statusu. Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā būs atzīme, kam jāveic minimālās iemaksas. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās un atmaksās pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Papildus informācijai:

Mikrouzņēmumu darbinieku iemaksas 2011.-2013. gadā vidēji mēnesī bija ap 40% no valstī noteiktās minimālās darba algas (2013. gadā vidēji – 112,30 eiro). Līdz ar to, lai sakrātu minimālai vecuma pensijai nepieciešamo kapitālu, kāds tas ir cilvēkam ar darba stāžu no 10 līdz 20 gadiem, mikrouzņēmumu darbiniekam būtu jāveic iemaksas 58 gadus, savukārt ar darba stāžu virs 41 gada – pat 90 gadus. Tajā pašā laikā cilvēkam ar tādu pašu darba stāžu, kurš saņem minimālo algu (2013.gadā - 320 eiro mēnesī) un cilvēkam, kurš saņem vidējo bruto algu 716 eiro mēnesī, šis periods būtu attiecīgi 31 un 14 gadi.