Turpmāk būs vienota kaitējuma atlīdzināšanas kārtība gadījumos, ja kaitējums personai nodarīts ar valsts nepamatotu un prettiesisku rīcību administratīvo pārkāpumu lietvedībā un kriminālprocesā. To paredz jauna likuma projekts, kas 1.jūnijā konceptuāli atbalstīts Saeimas Juridiskajā komisijā.
Jaunais tiesiskais regulējums noteiks kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, tā veidus un kaitējuma apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī procesuālo kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu.
Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība. Patlaban nepastāv tiesiskais regulējums kaitējuma atlīdzināšanai gadījumā, ja administratīvo sodu piemēro tiesa.
Likumprojekts paredz ieviest konstantu kompensāciju par nepamatotu personas brīvības ierobežošanu, prezumējot, ka nepamatota atrašanās apcietinājumā nodarījusi personai morālo kaitējumu. Atlīdzību par brīvības ierobežošanu plānots noteikt divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru apcietinājumā pavadītu mēnesi.
Jaunajā likumā tiks nostiprinātas privātpersonas tiesības saņemt nemantiskā kaitējuma atlīdzību ar valsts pārvaldes iestādes lēmumu, nevēršoties tiesā. Patlaban ārpustiesas kārtībā privātpersona var saņemt vienīgi zaudējumu atlīdzību. Jaunā kārtība ļaus ātrāk un vienkāršāk saņemt atlīdzinājumu, vienlaikus palīdzot mazināt tiesu noslogotību, norāda likumprojekta autori.
Tiek paplašināts arī likuma subjektu loks, paredzot, ka zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzinājumu varēs saņemt arī privāto tiesību juridiska persona vai fizisko un privāto tiesību juridisko personu apvienība.
Likumprojektā netiek uzskaitīti zaudējumu veidi, bet gan tiek ietverts vispārīgais zaudējumu atlīdzinājuma noteikšanas princips – tiek atlīdzināti tie zaudējumi, kuru apmērs ir pierādīts un ir konstatēts kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats.
Likums paredzēs arī vairākus zaudējumu (kaitējuma) atlīdzības ierobežojošus nosacījumus. Piemēram, zaudējumus, kas radušies sakarā ar zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību, atlīdzinās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomā. Savukārt, ja fiziskai personai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, zaudējumu atlīdzībā ietilpst tikai tādas atlīdzības, kuras persona noteikti būtu saņēmusi, piemēram, mēnešalga un likumā noteiktās piemaksas.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju attaisnoto personu īpatsvars no visām tiesātajām personām 2013.gadā bija 0,92 procenti, 2014.gadā – 0,86 procenti, 2015.gadā – 1,03 procenti. Savukārt personu skaits, pret kurām stājies spēkā attaisnojošs spriedums, kurām pirms tam kriminālprocesā bijis piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis (apcietinājums, mājas arests) 2013.gadā bija 9; 2014.gadā –3, bet 2015.gadā – 7.
Līdz ar jaunā Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs līdzšinējais tiesiskais regulējums - likums „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”.
