31.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma (tā saucamās PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības) piemērošanu un ieviest to arī graudaugu nozarē attiecībā uz noteikto neapstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu), tai skaitā šo preču maisījumu un sēklu, piegādēm.

Ar mērķi mazināt PVN krāpniecības risku graudaugu nozarē paredzēts ieviest PVN apgriezto maksāšanas kārtību tādu graudaugu un tehnisko kultūru kā kvieši, rudzi, mieži, auzas, kukurūza, griķi, tritikāle, sojas pupas, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, kā arī šo preču maisījumu un sēklu piegādēm.

Ņemot vērā to, ka ar PVN apgrieztās maksāšanas kārtības ieviešanu graudaugu nozarē mazināsies riski attiecībā uz pārmaksātā PVN summas atmaksu, paredzēts likumprojektā noteikt, ka pārmaksātā PVN summa, kas izveidojusies saistībā ar minēto preču piegādēm un no kuras tiek veikta atmaksa reģistrēta PVN maksātāja bankas kontā, ir 1 500 eiro.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju izvairīšanās no PVN nomaksas un PVN krāpšanas shēmas, kuras tiek izmantotas graudaugu nozarē, ir tādas pašas, kā citās jomās – “fiktīvu” rēķinu par reāli nenotikušajām piegādēm izmantošana, kā arī “pazudušā komersanta” krāpšanas shēmas. Graudaugu nozarē šobrīd darbojas 3 742 nodokļu maksātāji, no kuriem 1 725 jeb 17,2% ir reģistrēti PVN maksātāji.

Jāatzīmē, ka PVN apgrieztā maksāšanas kārtība ir terminēts pasākums cīņai pret PVN krāpniecību minētajā nozarē, proti, saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu to var ieviest uz laiku līdz 2018.gada 31.decembrim. Labāku un efektīvāku rezultātu sasniegšanai ir nepieciešams ieviest administratīvu un kontroles pasākumu kopumu.

Līdz 2017.gada 30.jūnijam Latvijai būs jāiesniedz ziņojums Eiropas Komisijai, kurā detalizēti novērtēta ieviestās kārtības efektivitāte un lietderība.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2016 gada 1.jūlijā.