Mediāciju Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs varēs vadīt arī zvērināti notāri un tiesu izpildītāji. To paredz priekšlikumi izmaiņām likumos, par kuru virzību Saeimā vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. 

Piedāvātās izmaiņas Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā nosaka, ka mediācijas vadīšana būs atļautā, bet ne obligāti veicamā amata darbība. Tādējādi mediācijas procesa vadīšana būs amatpersonas brīva izvēle. Notāriem un tiesu izpildītājiem, kuri vēlēsies to darīt, būs jāsaņem mediatora sertifikāts. 

Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, radot tiesiskus priekšnoteikumus mediācijai kā alternatīvam domstarpību risināšanas veidam, kas civiltiesiskus strīdus ļauj risināt ārpus tiesas. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Ar mediāciju saprot  strukturētu brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Līdztekus izmaiņas likumos paredz atstādinātiem notāriem un tiesu izpildītājiem iespēju savienot šo amatu ar citu darbu.

Kā norāda likumprojekta autori, zvērinātu notāru var atstādināt no amata, ja pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Atstādināts notārs saglabā valsts amatpersonas statusu, un uz viņu patlaban pilnā mērā attiecas speciālie amatu savienošanas ierobežojumi. Ņemot vērā, ka krimināllietas iztiesāšanas ilgumu prognozēt nav iespējams, var rasties situācija, ka notārs ilgstošā laikā posmā nevar gūt ienākumus. 

Grozījumi paredz iespēju šādos apstākļos atstādinātam notāram veikt citu darbu, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar zvērinātu notāru profesionālās ētikas normām, nekaitē zvērināta notāra amata stāvoklim un cieņai un netraucē zvērināta notāra pienākumu pildīšanai. Par šādas atļaujas izsniegšanu lems tieslietu ministrs. Līdzīga amatu savienošanas kārtība paredzēta arī atstādinātiem tiesu izpildītājiem. 

Deputāti vienojās likuma grozījumus iesniegt kā Juridiskās komisijas priekšlikumus, 2.lasījumā skatot grozījumus Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā.