Saeima otrajā lasījumā grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot noteikt nozares, kurās veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. 

Grozījumi paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets (MK). Valdībai attiecīgi MK noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra. 

Izmaiņas likumā arī paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma. 

Otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi triju gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās mēneša darba algas. 

Savukārt, ja izmaiņas sociālo iemaksu jomā no nākamā gada netiks ieviestas, nodoklis būs 13, bet 2017.gadā – 15 procentu apmērā no mikrouzņēmuma apgrozījuma.

Līdzšinējās sociālā nodokļa iemaksas no mikrouzņēmumu nodokļa nenodrošina pat to, lai darbinieks varētu, piemēram, pretendēt uz minimālo vecuma pensiju vai pabalstu bezdarba gadījumā, savukārt nākotnē šāda situācija var radīt lielu slogu sociālajam budžetam, pamatbudžetam un pašvaldību budžetiem. 

Patlaban noteikts, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir deviņi procenti, bet apgrozījumam virs 7000 eiro – 11 procenti gadā.