Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) vērš uzmanību, ka priekšlikums konkrētos gadījumos noteikt uzņēmuma valdes loceklim personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem ir vērsts tikai pret tiem negodprātīgajiem komersantiem, kam reģistrējot savu saimniecisko darbību, nav bijis nodoms nodarboties ar godīgu komercdarbību, bet gan apzināti uzkrāt nodokļu parādus un pēc tam pamest savas komercsabiedrības, vai kuru mērķis jau sākotnēji ir bijis iesaistīties vai atbalstīt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanā no valsts budžeta.
VID priekšlikums nekādā veidā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus, kuri pat nodokļu parādu rašanās gadījumā sadarbojas ar VID un izrāda vēlmi atrisināt situāciju, izmantojot kādu no normatīvajos aktos paredzētajām iespējām.
Tas ir vērsts tikai pret tiem negodprātīgajiem uzņēmējiem, kuri nodokļu parādu gadījumos izvēlas nerisināt to nomaksu ar valsti, bet gan pamest savas komercsabiedrības un izvairīties no atbildības, tādējādi kropļojot uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šie negodprātīgie komersanti īsā laikā izveido parādu virs 16 000 eiro un neveic nekādas darbības tā samaksai. Nodokļu parādu piedziņa šādiem uzņēmējiem ir nerezultatīva, jo jau pēc parāda izveides tie atsavina uzņēmuma aktīvus ieinteresētajām personām (pašiem valdes locekļiem vai sabiedrības dalībniekiem, viņu radiniekiem, vai arī citām juridiskajām personām, kas atrodas valdes locekļu vai sabiedrības dalībnieku kontrolē), pie tam ar acīmredzamu darījumu neatbilstību ekonomiskajai būtībai, kā arī nereaģē uz VID brīdinājumiem un situācijas risināšanai neizmanto nevienu no normatīvajos aktos paredzētajām iespējām.
Šā gada oktobrī VID uzskaitē bija 23 000 kapitālsabiedrību parādnieki, kuriem ir konstatēta mantas neesamība, un kuru kopējais parāds ir 800 miljoni eiro, kas ir 58% no kopējā valsts budžeta parāda. VID uzskata, ka valdes locekļa personīgās atbildības noteikšana būtu efektīvs rīks, lai vērstos pret tiem negodprātīgajiem uzņēmējiem, kas nodokļu parādu uzkrāšanu un uzņēmumu pamešanu ir izvēlējušies kā apzinātu biznesa modeli.
Būtiski, ka VID var uzsākt procesu par nokavētu maksājumu atlīdzību no valdes locekļa tikai gadījumos, kad vienlaikus izpildās šādi kritēriji:
- nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 (piecdesmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;
- lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots nodokļu maksātājam;
- ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanas nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai;
- ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;
- nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, nav izpildījis Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Turklāt VID nepieprasīs valdes loceklim segt kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu saistības, ja valdes loceklis pierādīs, ka ir pastāvējuši objektīvi apstākļi maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanai. Savukārt, ja lēmums no valdes locekļa puses tiks pārsūdzēts, lēmuma darbība tiks apturēta līdz tiesas nolēmumam.
Vienlaikus VID atgādina, ka kopš 2014.gada 1.oktobra ir būtiski paplašinātas un uzlabotas grūtībās nonākušu nodokļu maksātāju iespējas risināt nodokļu parādu nomaksu – nodokļu kontroles rezultātā papildus aprēķinātos maksājumus iespējams sadalīt termiņos līdz pieciem gadiem; ja parāds izveidojies saistībā ar Krievijas embargo, arī var prasīt to sadalīt vai atlikt līdz pieciem gadiem. Savukārt, nodokļu parādus, attiecībā uz kuriem ir uzsākta piedziņa, vienojoties ar VID, iespējams samaksāt termiņā līdz trim gadiem. Tāpat var izmantot tiesiskās aizsardzības procesa sniegtās iespējas vai arī ierosināt maksātnespējas procesu.
VID uzskata, ka valdes locekļa personīgās atbildības noteikšana būtu efektīvs rīks, lai vērstos pret tiem negodprātīgajiem uzņēmējiem, kas nodokļu parādu uzkrāšanu un uzņēmumu pamešanu ir izvēlējušies kā apzinātu biznesa modeli. Izstrādājot šo priekšlikumu, VID aktīvi sadarbojās ar lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Nodokļu konsultantu asociāciju un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Līdzīga atbildība valdes locekļiem noteikta arī tādās nodokļu nomaksas jomā sakārtotās valstīs kā Lielbritānija, Nīderlande, Dānija, Zviedrija un Igaunija.
VID cer, ka šāda tiesību norma jau preventīvi mudinās valdes locekļus rīkoties kā rūpīgiem uzņēmuma saimniekiem, lai nepieļautu komercsabiedrību parādu izveidošanos, bet gadījumos, ja tomēr nodokļu saistību izpildes grūtības rodas – savlaicīgi uzsākt to risināšanu, izmantojot kādu no normatīvajos aktos paredzētajām iespējām.
OlgaB 03.12.2014 09:58
Daudzās Eiropas valstīs ir paredzēta valdes locekļu atbildība par nodokļu samaksu, tomēr Finanšu ministrijas piedāvājums paplašināt nodokļu administrācijas tiesības nodokļu strīdu gadījumos var likt ciest arī godprātīgo nodokļu maksātāju vadītājiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Par to liecina ZAB Sorainen pētījums. DB jau 31.10.2014. rakstīja par Finanšu ministrijas ieceri kapitālsabiedrībās, kuru īpašnieki riskē ar nodalītu mantu, valdes locekļus padarīt par personīgi atbildīgiem nodokļu nomaksas jautājumā.
Tas, ka uzņēmējiem ir iebildumi pret ieceri, nepārsteidz, tomēr tādi ir arī Tieslietu ministrijai, kura savā atzinumā norāda, ka «nodokļu parāds nav tiesisks pamats, lai juridiskas personas amatpersonu personīgo atbildību paredzētu selektīvi tikai kapitālsabiedrību gadījumā» un ka «mantiskās atbildības nošķirtība ir juridiskas personas obligāta īpašība, turklāt šāda doktrīna pastāv ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ja dibinātāji vai dalībnieki atbild par organizācijas saistībām ar savu mantu, tad šāda organizācija nav un nevar būt juridiska persona. Ņemot vērā minēto, likumprojekta anotācijā minētais arguments ir absurds un arī pēc būtības liecina, ka Finanšu ministrijas ieskatā vispār ir jāaizliedz juridisku personu veidošana».
«Ideja – valsts vērsīsies pret negodīgajiem valdēs, kas nodokļu parādu dēļ pamet grimstošu kuģi un izveido jaunu, ar iespējami līdzīgu nosaukumu, ar pārņemtiem aktīviem un bez satīrīšanas aiz sevis,» uzsver ZAB Sorainen nodokļu eksperts Jānis Taukačs. Viņš norāda – likumprojektā paredzēts, ka ir jāīstenojas visiem trijiem kritērijiem, lai nodokļus varētu piedzīt no valdes. Tomēr tas var izrādīties nemaz ne tik sarežģīti. «Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) audita laikā ar informācijas pieprasīšanu ārvalstu nodokļu administrācijām uzņēmumam iespējams ilgstoši neatmaksāt pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Alternatīvs variants – biznesa projekts izrādījies neveiksmīgs, tādēļ uzņēmumam izveidojas nodokļu parāds, kas pārsniedz 16 tūkst. eiro. Bankas un citi kreditori tajā pašā laikā novēršas. Arī VID nepiekrīt kavētos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt, jo kritēriji ir subjektīvi – VID var sadalīt vai atlikt, bet tam parasti nepieciešams kāds nodrošinājums. Līdz pēdējam brīdim uzņēmums cer – varbūt VID un citi kreditori atmaksās parādus, tādēļ neiesniedz maksātnespējas pieteikumu. Tas nenotiek, jo sākas strīds ar VID un taisnība jāmeklē 3–4 gadus tiesā, tikmēr citu nodokļu parādi krājas,» skaidro J. Taukačs. Viņš brīdina, ka tādā tiesiskā valstī kā Latvija pat uzvarētā lietā advokātu honorārus neviens nekompensēs. «Savukārt par procentiem no iesaldētās naudas vēl būs jāpacīnās, lai VID tos samaksātu par visu iesaldēto periodu, nevis no tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža. Tādēļ pēc jauno grozījumu stāšanās spēkā par šādiem papildu auditā uzrēķinātiem nodokļiem uzkrātajiem nodokļu parādiem personīgi varētu atbildēt valde,» tā J. Taukačs.
«Esam diskutējuši ar Latvijas darba devējiem, ka ar šiem grozījumiem nav domāta valdes locekļu atbildība kā tāda, bet gadījumi, kuros šī atbildība var iestāties, būs tik precīzi definēti, ka tā tiešām būs ļaunprātīga nodokļu nemaksātāja atbildība,» ideju aizstāv Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins. Viņš uzsver, ka nosacījumi ir tādi, lai neviens nevarētu neapzināti izpildīt visus kritērijus.
Sorainen pētījums liecina, ka šāds atbildības veids pastāv pusē ES dalībvalstu un nekādas traģēdijas komercdarbības videi no tā nerodas. Pēc J. Taukača sacītā, valstis, kas ieviesušas šādu atbildību, būtu rūpīgas izpētes vērtas tik jutīgā jautājumā, kas šādas nelielas tiesību jaunrades kļūdas dēļ var negatīvi ietekmēt visu komercdarbības vidi.
Visu rakstu Ārzemēs nodokļu pletne valdes locekļiem atšķiras lasiet trešdienas, 3. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!