Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kā arī likumā par Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tie paredz lielāku pretīmnākšanau korektiem nodokļu maksātājiem, savukārt cīņu – ar negodprātīgiem nodokļu maksātājiem.

Tāpat izmaiņas būs rīks cīņai ar negodprātīgiem nodokļu maksātājiem un komercsabiedrību valdes locekļiem, kuri nepilda nodokļu saistības, piedāvājot izdevīgākas cenas par precēm un pakalpojumiem, kropļojot konkurenci un nostādot sevi priviliģētākā stāvoklī, nekā tie maksātāji, kas ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Likumprojekts piedāvā iespēju pagarināt līdz pieciem gadiem audita rezultātā aprēķināto summu maksāšanas termiņu (pašreiz ir viens gads) un iespēju pagarināt līdz trīs gadiem maksāšanas termiņu nokavētiem nodokļu maksājumiem piedziņas procesa ietvaros, noslēdzot saistību rakstu (pašreiz šāda iespēja nav reglamentēta). Tāpat būs iespēja noslēgt vienošanās līgumu par audita rezultātā papildu aprēķināto maksājumu daļēju dzēšanu un to nomaksu viena gada laikā (pašreiz likumā ir divi mēneši).

Turklāt nodokļu maksātājs varēs izmantot ne tikai savā rīcībā esošo nekustamo īpašumu un konkrētam nodokļu maksātājam kredītiestādes izsniegto galvojumu, bet arī piesaistīt citas personas nekustamo īpašumu vai citai personai izsniegto kredītiestādes galvojumu nodokļu maksājumu termiņa pagarinājuma saņemšanai.

Izplatīta prakse ir, ka nodokļu parādu gadījumos nodokļu maksātāji atstāj savas komercsabiedrības un izveido jaunas, tādējādi izvairoties no atbildības. Jaunā kārtība būs efektīvs rīks, lai šāda prakse neturpinātos - atbildība no juridiskās personas pāries uz fizisko personu, proti, uz komercsabiedrības valdes locekli.

Uz 2013. gada 1. jūliju 20458 kapitālsabiedrībām jeb 29% no kopējā kapitālsabiedrību nodokļu parādnieku skaita ir piešķirts nodokļu uzskaites statuss „bez mantas” - nav mantas un naudas līdzekļi, uz kuriem vērst piedziņu. Savukārt uz 2014. gada 1. maiju parādniekiem  ar statusu „bez mantas” kopējais parāds bija 825 miljoni eiro. Maksātnespējas pieteikums nav iesniegts.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar VID ir izstrādājusi grozījumus likumā, kas paredz tiesības nodokļu administrācijai gadījumā, ja kapitālsabiedrībai nebūs pasludināts maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, uzsākt procesu par nokavēto maksājumu atlīdzību no valdes locekļa.

Šāda pieeja atbilst arī starptautiskai praksei.

Pēc FM sociālo partneru izteiktajām bažām par iespēju vērst minēto rīku pret godprātīgiem nodokļu maksātājiem, ministrija ir iestrādājusi plašu un detalizētu individuālās vērtēšanas pieeju, kas ļauj katram nodokļu maksātājam un komercsabiedrības valdes loceklim sadarbības ceļā, sniedzot attiecīgus pierādījumus vai paskaidrojumus, novērst riskus.

Turklāt lēmuma izpilde tiks apturēta līdz tiesas gala nolēmumam, kas ir papildu risku novēršanas rīks sadarbībā starp nodokļu administrāciju, komercsabiedrību un tās valdes locekli.

Nodokļu maksātāji arvien biežāk izmanto iespēju, saņemot paziņojumu par audita uzsākšanu, uzsākt likvidācijas procesu vai veikt izmaiņas valdes sastāvā, par amatpersonām ieceļot Latvijas nerezidentus bez pastāvīgas dzīvesvietas adreses Latvijā. Šādas izmaiņas tiek veiktas arī ar nolūku, lai valdes locekļi – Latvijas rezidenti izvairītos no jebkādas atbildības. Tas pilnībā apstiprina jaunākajos ēnu ekonomikas pētījumos norādīto par nepieciešamību pievērst uzmanību soda neizbēgamības jautājumiem, kas ir viens no priekšnosacījumiem ēnu ekonomikas samazināšanai valstī.

Likumprojekts paredz noteikt VID tiesības noteikt aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā visa veida pārreģistrācijai līdz nodokļu audita rezultātā noteikto maksājumu samaksas termiņa dienai konkrētām personām pēc lēmuma paziņošanas par audita uzsākšanu .

Lai novilcinātu audita procesu un apgrūtinātu tiesu darbu, arvien biežāk ir konstatēti gadījumi, kad nodokļu maksātājs nereaģē uz nodokļu administrācijas pieprasījumiem audita laikā sniegt informāciju un bieži apstrīdēšanas laikā atnes uz tiesu apjomīgu neklasificētu informāciju ar grāmatvedības reģistriem, rēķiniem un EKA čekiem - lielākoties pievienotie dokumenti ir safabricēti. Jaunais regulējums ierobežo šādā veida rīcību.

Plānoto izmaiņu mērķis nav ierobežot personas tiesības apstrīdēt pieņemto VID lēmumu, izmantojot tās rīcībā esošos un VID audita laikā uzrādītos vai attaisnojošu iemeslu dēļ vēlāk saņemtos darījumus apstiprinošos dokumentus, bet novērst apzināti ļaunprātīgu rīcību ar vēlmi novilcināt nodokļu samaksu, sagrozīt vai falsificēt datus dažādos nodokļu strīdu izskatīšanas posmos.

Šāda pieeja atbilst starptautiskai praksei, jo vairākās valstīs pierādījumu iesniegšana apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas stadijā ir ierobežota.