Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus „Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Gadījumos, kad uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa 20 procentu likme. 

Izmaiņas likumā rosinātas, lai novērstu gadījumus, kad uzņēmēji, apzināti slēpjot informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli, nepamatoti izmanto labvēlīgo nodokļu režīmu, lai izvairītos no darbaspēka nodokļu nomaksas vispārējā kārtībā vai veidotu nodokļu optimizācijas shēmas.

Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa likme ir deviņi procenti, un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu var iegūt, ja uzņēmumā nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki, uzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 70 tūkstošus latu un darbinieka alga nepārsniedz 500 latus mēnesī.

Grozījumi likumā arī paredz, ka uzņēmums mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēs pēctaksācijas periodā, ja, precizējot kādu no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām vai iesniedzot deklarāciju ar nokavējumu, tiek konstatēts, ka pārsniegts kāds no noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu vai darbinieku atlīdzību.

Likumprojekts arī paredz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja atbildību, ja uzņēmuma darbinieki nav brīdināti par nodokļu maksāšanas režīma maiņu. Darba devējam būs pienākums vienu mēnesi iepriekš informēt darbiniekus, ja paredzams, ka uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma statusu. Savukārt, ja darbinieki nebūs saņēmuši brīdinājumu par iespējamo nodokļu maksāšanas režīma maiņu, darba devējam algas nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku būs jāveic no saviem līdzekļiem.