Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Maksātnespējas un Civilprocesa likumā.

Grozījumi paredz, ka tiesnesim būs jāinformē parādnieks arī par tiesībām līdz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienai sniegt pierādījumus par spēju segt parādsaistības. Līdz šim tiesnesis nosūtīja parādniekam tikai kreditora pieteikumu, lēmumu par lietas ierosināšanu un informēja parādnieku un kreditoru par lietas izskatīšanas dienu.

Grozījumi skaidri pateiks, ka tiesnesim ne tikai jāmeklē maksātnespējas procesa pazīme, bet arī jāskatās, vai ir strīds par tiesībām un vai parādnieks ir spējīgs samaksāt maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības.

Izmaiņas nosaka pabeigt ātrāk (1-2 gadu laikā) pirms 2010. gada 1. novembra sāktos maksātnespējas procesus.  

Grozījumi paredz kārtību, kādā administratora atlīdzībai ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis. Pašlaik skaidra kārtība pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai ir noteikta tikai zvērinātu notāru un tiesu izpildītāju atlīdzībai.

Izmaiņas noteic, ka administrators varēs pagarināt vienkāršotākā kārtībā parādnieka mantas pārdošanas plāna sastādīšanas termiņu, par to informējot kreditorus. Ja kreditori iebildīs, tikai tad par to būs jālemj kreditoru sapulcē.

Grozījumi papildina likumā norādītos saistību dzēšanas ierobežojumus. Turpmāk fiziskajām personām saistību dzēšanu nepiemēros vai izbeigs, ja parādnieks arī sistemātiski nepildīs likumā norādītos pienākumus un tas būtiski ietekmēs maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu norisi.
 
Izmaiņas precizēs juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmi. Parādnieka saistību neizpildes termiņš būs divi mēneši. Tas nozīmē, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nespēj nokārtot parādsaistības, juridiskajai personai ir jāiesniedz parādnieka maksātnespējas pieteikums.

Pēc Maksātnespējas reģistra datiem vidēji mēnesī pasludina 70 maksātnespējas procesus un 5 tiesiskās aizsardzības procesus.

Grozījumi likumos vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.