Atbilstoši Darba likuma (DL) 149.panta 1. daļai ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Līdz ar to svētku dienas ikgadējā atvaļinājuma laikā netiek ieskaitītas. Neatkarīgi no tā, vai svētku dienas iekrīt darba dienās, vai arī sestdienā vai svētdienā, darbinieka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek pagarināts par attiecīgo svētku dienu skaitu.

Latvijas Republikas svētku dienas ir uzskaitītas likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kura 1.pantā ir noteikts, ka 23., 24. un 25.decembris -Ziemassvētki (ziemas saulgrieži), 31. decembris - Vecgada diena un 1. janvāris - Jaungada diena tiek uzskatītas par svētku dienām.

Ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, kas par tādām ir atzītas minētā likuma izpratnē, tad atvaļinājums par svētku dienu skaitu ir jāpagarina. Pagarināšana notiek pieskaitot klāt svētku dienu skaitu pie pēdējās atvaļinājuma dienas.

Ja atvaļinājums sākas 3.decembrī, tad pēdējā atvaļinājuma diena būtu 30.decembris. Atvaļinājuma laikā iekrīt trīs svētku dienas (23., 24. un 25.decembris), līdz ar to atvaļinājums ir jāpagarina vēl par 3 dienām. Nākamās trīs dienas, kuras nav svētku dienas, ir 2., 3. un 4.janvāris, bet 5.un 6.janvāris ir brīvdienas. Līdz ar to darbiniekam darbā jāatgriežas tikai 7.janvārī.

Saskaņā ar DL 75.panta 8.daļu atvaļinājuma laikā ir jāapmaksā tikai darba dienas.

Tātad jautājumā minētajā situācijā kopā jāapmaksā 20 atvaļinājuma dienas.