MK noteikumu Nr.112 3.5 punktā noteikti ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis:

- darba samaksa un cita atlīdzība, ko izmaksā darba devējs, t.sk. visas piemaksas darba algai, atvaļinājuma nauda un atvaļinājuma pabalsts, komisijas, prēmijas, pabalsti;

- atlaišanas pabalsts;

- darba devēja dāvanas un balvas darbiniekiem;

- labums, ko darba devējs sniedzis darbinieka un viņa ģimenes personīgam patēriņam:

          - apmaksājot dzīvojamo telpu, vasarnīcu, garāžu īres un komunālos maksājumus, maksu par elektroenerģiju, telefona abonēšanu un sarunām;

          - darba devēja segtie izdevumi, kas saistīti ar mājsaimniecībā nepieciešamā personāla algošanu;

          - labumu, kas gūts, izmantojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs;

          - citi ienākumi, maksājumi un labumi, kas nav norādīti noteikumu 4.punktā.

MK noteikumu Nr.112 4.punktā ir atzīmēts, ka ienākumi, par kuriem nav jāmaksā darba algas nodoklis - tie ir izdevumi, ko sedz darba devējs:

- par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu);

- par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros.

Visi algotā darba ienākumi, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atlaides un attaisnotos izdevumus, no kuriem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta 1.daļa).

Tātad, mācību apmaksa ir labums, kas sniegts darbiniekam, kas jāietver darba algā un jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ar 25% likmi un ar sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Šajā gadījumā darbinieka darba algā tiek ietverta arī mācību apmaksas summa, kam pieskaita 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu un sociālās apdrošināšanas iemaksas.