„Patērētāju tiesību aizsardzības likuma” normas reglamentē tikai patērētāja kreditēšanu (likuma 8. un 8.¹pants).

Minētā likuma izpratnē patērētājs ir fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību (1.panta 3.daļa).

Attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu citām juridiskām personām „Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nav noteikti nekādi ierobežojumi.

Tāpat arī pārējā Latvijas likumdošana un nodokļu normatīvie akti neaizliedz izsniegt aizdevumus juridiskām personām.

Tomēr jāpiebilst, ka  jebkurā aizdevuma līgumā vēlams atrunāt maksājamos procentus, kuri var būt arī 0%.

Saskaņā ar Civillikumu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu (1756.pants). 1757. pantā teikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti , kas saskaņā ar 1765. pantu ir seši procenti no simta gadā.

Vēl jāatceras, ka likumā „Par UIN” ir noteiktas prasības, kādas jāņem vērā, nosakot ar UIN apliekamo ienākumu, ja aizdevums ir izsniegts ar uzņēmumu saistītai personai.

Gadījumā, ja juridiskā persona, kurai Jūs izsniedzat aizdevumu, ir ar Jūsu firmu saistīta persona, tad visiem darījumiem ar šo juridisko personu ir jānotiek pēc tirgus cenām.

Ja sabiedrība saistītai personai ir sniegusi finanšu pakalpojumu – izsniegusi aizdevumu par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tad sabiedrībai, nosakot ar UIN apliekamo ienākumu, peļņu jāpalielina par finanšu pakalpojuma tirgus vērtības un darījuma vērtības starpību (likuma „Par UIN” 12.panta 2. daļas 4.punkts).