Tiešo nodokļu izmaiņas, informē Finanšu ministrija:

Darbaspēka nodokļu izmaiņas

*Likme tiek piemērota rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ar 2025. gada 1. janvāri:

• diferencētais neapliekamais minimums tiek aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra (neapliekamais minimums 2025. gadā - 510 eiro mēnesī, 2026. gadā - 550 eiro mēnesī, no 2027. gada - 570 eiro mēnesī);

• palielināts neapliekamais minimums visa veida pensiju saņēmējiem līdz 12 000 eiro gadā (1 000 eiro mēnesī) un, lai nodrošinātu efektīvu tā piemērošanu, paredzēta iespēja strādājošiem visa veidu pensiju saņēmējiem pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemērot līdzīgās daļās pie pensiju izmaksātāja un citā ienākumu gūšanas vietā (algota darba vietā);

• ieviestas divu pakāpju nodokļa progresīvās likmes – 25,5% apmērā ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā (saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru), un 33% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz šo slieksni;

• palielināta piemērojamā nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma un ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, no 20% uz 25,5%;
• ieviesta nodokļa papildu likme 3% apmērā, kas tiks piemērota ienākumiem virs 200 000 eiro gadā. Ar papildu likmi apliekamajā bāzē paredzēts ietvert ar nodokli apliekamos ienākumus, kā arī atsevišķus ienākumus no kapitāla, kas ir atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli (dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākumu, nosacītās dividendes, likvidācijas kvotu);
• paplašināti nodokļa atvieglojumi maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem. Atvieglojums turpmāk tiks attiecināts arī uz darba devēja segtajiem darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem. Atvieglojuma  apmērs tiks noteikts kopējā limita veidā uz visiem darbiniekiem (reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro);
• līdz 2027. gada 31. decembrim pagarināts laika periods, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokli  ietur ienākuma gūšanas vietā;
• palielināts ar nodokli neapliekamais apmērs darba devēja izmaksātajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam līdz 500 eiro, bet darba devēja dāvanām - līdz 100 eiro taksācijas gadā;
• no 2025. gada vienādots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām) un noteikt tām vienotu atbrīvojuma apmēra limitu 1 500 eiro gadā.
• līdz 2029. gadam pagarināts termiņš, kurā ar nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī noteikts atbrīvojums šajā termiņā arī citiem pēc būtības un mērķa līdzvērtīgiem valsts institūciju veiktajiem atbalsta maksājumiem.

Mikrouzņēmumu nodoklis

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, samazināt administratīvo slogu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un padarīt to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri.

No 2025. gada 1. janvāra:

• personai būs tiesības atkārtoti reģistrēties par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju arī taksācijas periodā (kurā tā pārtraukusi saimniecisko darbību un mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu) un pēctaksācijas periodā, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā;
• par vienu taksācijas gadu tiek pagarināts laika periods, pēc kura mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs zaudē savu statusu, ja tam nav bijis apgrozījuma. Turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs savu statusu zaudēs ar nākamo taksācijas periodu šādos gadījumos:
• vispārējā gadījumā – ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav apgrozījuma 2 taksācijas periodus pēc kārtas;
• ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar taksācijas perioda II ceturksni, un tam nav apgrozījuma 3 taksācijas periodus pēc kārtas (ieskaitot reģistrācijas gadu);
• ja mikrouzņēmums – fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, – zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, jo tam nav bijis apgrozījuma, Valsts ieņēmumu dienests to izslēgs arī no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra.

No 2026. gada 1. janvāra:

• Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra pieņems automātiski piecu darba dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda ceturtā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas termiņa;
• ja fiziskā persona prognozē, ka tā saimniecisko darbību veiks neregulāri, tai būs tiesības izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laikposmu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas perioda ietvaros.

Izložu nodoklis un azartspēļu nodoklis un nodeva

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” paredz, ka:

• ar 2025. gada 1. janvāri tiek paaugstināta:
• izložu nodokļa likme izlozēm (arī momentloterijām) no 10% apmēra uz 15% apmēru;
• azartspēļu nodeva par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju par katru kārtējo gadu no 37 000 eiro uz 45 000 eiro;
• ar 2027. gada 1. janvāri azartspēļu nodokļa likme tiek paaugstināta:
• azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 6204 eiro uz 7440 eiro;
• ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro;
• veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām no 15% apmēra uz 18% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
• bingo no 10% apmēra uz 12% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
• interaktīvajām azartspēlēm no 12% apmēra uz 15% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Solidaritātes iemaksas

Solidaritātes iemaksas likums, kas piemērojams, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, paredz:

• Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā veikt solidaritātes iemaksas;
• Solidaritātes iemaksas bāze tiek noteikta kā solidaritātes iemaksas maksātāja kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, kas aprēķināti par pieciem finanšu gadiem (2018.-2022. gads);
• Solidaritātes iemaksu maksā, piemērojot 60% likmi solidaritātes iemaksas bāzei;
• Maksāšanas periods ir kalendārais gads, paredzot, ka ir veicami solidaritātes iemaksas avansa ceturkšņa maksājumi;
• Solidaritātes iemaksa ir jāveic par trijiem maksāšanas periodiem – par 2025., 2026. un 2027. gadu;
• Likumā ir paredzēta iespēja piemērot solidaritātes iemaksas atlaidi (25%, 50%, 75% un 100% apmērā), ja solidaritātes iemaksas maksāšanas periodā kredītiestādes kreditēšanas apmērs tiek būtiski palielināts. Atlaides apmērs atkarīgs no kreditēšanas apmēra pieauguma pārskata gadā pret iepriekšējā gada apmēru.