Valdība 29.septembrī atbalstīja Kultūras ministrijas iniciatīvu valsts 2022.gada budžeta izstrādes ietvaros piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā iespieddarbiem – grāmatām un preses izdevumiem, informē Kultūras ministrija.
Grāmatas, kas iznāk drukas versijā vai elektroniska izdevuma versijā (izdotas un pieejamas fiziskā datu nesējā (CD, DVD u.tml.) tiks izplatītas līdzšinējo PVN likmi no 12 % samazinot uz 5 %. Arī preses izdevumi, kas iznāk drukas un elektroniskā izdevuma versijā (izdoti un pieejami fiziskā datu nesējā (CD, DVD u.tml.), tiks izplatīti līdzšinējo PVN likmi no 12 % samazinot uz 5 %.
Sperot šādu soli, tiks veicināta iespieddarbu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem, stabilizējot to skaitu, tirāžas un cenu pieejamību, rezultātā nodrošinot plašāku sabiedrības piekļuvi augstvērtīgai un uzticamai informācijai. PVN likmes samazināšana iespieddarbiem ļaus grāmatniecības un preses izdevēju nozarēm gūt atspaidu 4,75 miljonu eiro apmērā.
Rosinātie grozījumi likumā paredz, ka samazinātā 5 % PVN likme tiktu piemērota:
Visām iespiestajām grāmatām un drukāta formāta izdevumiem (ieskaitot mācību literatūru, brošūras, bukletus u.tml. iespieddarbus, bilžu, zīmējamās un krāsojamās grāmatas bērniem, iespiestas notis vai nošu rokrakstus, kartes un hidrogrāfiskas vai tamlīdzīgas shēmas), laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem, kā arī grāmatu un periodikas izdevumiem elektronisku izdevumu formātā, piemēram, kompaktdisku un zibatmiņas formātā izdotām audiogrāmatām un periodiskajiem izdevumiem neredzīgu un vājredzīgu cilvēku auditorijai, un, piemēram, kompaktdisku un zibatmiņu formātā izdotām grāmatām tajā skaitā mācību literatūrai. PVN direktīva nosaka, ka šīm preču grupām PVN samazinātā likme nevar būt mazāka par pieciem procentiem.
PVN samazināto likmi 5% nav paredzēts piemērot tādu iespieddarbu un elektroniska izdevuma formā izdotu grāmatu un avīžu, grāmatām un avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisku izdevumu piegādei, kas pilnīgi vai galvenokārt veltītas reklāmai, kā arī tādu grāmatu un periodisko izdevumu piegādei, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no video satura vai mūzikas. Tāpat Likumprojekts nosaka, ka PVN samazinātā likme nav piemērojama tādu grāmatu un periodisko izdevumu piegādei, kuras ir ar erotisku un pornogrāfisku raksturu.
Tādējādi PVN samazinātā likme 5% apmērā tiks noteikta tikai Latvijas sabiedrībai būtisku kultūrizglītības un vispārējās izglītības prasmi veicinošu izdevumu (grāmatu, nošu izdevumu, karšu, bilžu un krāsojamo grāmatu un tml.) un sociāli nozīmīgu periodisko izdevumu piegādei.
Šobrīd PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā – vidēji Eiropas Savienībā grāmatām noteiktā PVN likme grāmatām ir 6,6 procenti un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām. Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs grāmatām noteikta 0 procentu PVN likme. Latvijā grāmatām PVN samazinātā likme piecu procentu apmērā tika piemērota līdz 2009.gadam, kad tā tika palielināta sākotnēji līdz 21 procentam un pēc tam samazināta līdz 12 procentiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par izdevējdarbību Latvijā, kopš 2009.gada ikgadēji samazinās gan jaunizdevumu skaits, gan grāmatu tirāža. Pēc CSP datiem 2020.gadā izdoto grāmatu skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par 14,2%, savukārt tirāžu skaits – par 26,0%, sasniedzot zemāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Igaunijā, kurā iedzīvotāju skaits ir 1,325 milj. un grāmatām tiek piemērota 9 procentu PVN samazinātā likme, tiek izdoti 3634 grāmatu nosaukumi gadā, savukārt Latvijā uz 1,92 milj. iedzīvotāju tiek izdoti 1805 grāmatu nosaukumi gadā, tātad, uz vienu iedzīvotāju Latvijā tiek izdots par 180% mazāks grāmatu skaits nekā Igaunijā. Rezultātā aizvien sarūk grāmatu piedāvājums Latvijas sabiedrībai, kas rada draudus gan kultūras daudzveidībai un pieejamībai, gan latviešu valodai, ņemot vērā, ka grāmatas aizvien ir viens no nozīmīgākajiem valodas nesējiem un attīstības veicinātājiem.
Saskaņā ar CSP datiem Latvijā izdoto laikrakstu un žurnālu un citu periodisko izdevumu gada tirāža ar katru gadu samazinās. Krasākais tirāžas samazinājums presei konstatējams 2017.gadā (‑22 %), samazinās arī drukātās preses abonēšanas rādītāji – saskaņā ar Latvijas Pasta datiem laika posmā no 2010.gada līdz 2020.gadam pakāpeniski samazinās gan abonementu skaits kampaņas ietvaros, gan piegādāto vienību skaits. Salīdzinot piegādāto abonēto preses vienību skaitu 2009.gadā ar operatīvajiem datiem par 2020.gadu, secināms, ka 11 gadu laikā tas ir samazinājies vairāk nekā divas reizes (no 44 667 694 uz 19 469 250). Mediju lietošanas paradumu maiņas rezultātā ir pieaugusi interneta mediju auditorija, taču sarūk preses izdevumu, it īpaši dienas laikrakstu, tirāžas. Tas apdraud drukāto mediju kā viedokļu daudzveidības avota, latviešu valodas un kultūras balsta pastāvēšanu un iespēju sabiedrībai saņemt daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu informāciju. Arī no valsts drošības viedokļa ir svarīgi nodrošināt, ka tās iedzīvotājiem ir pieejama daudzveidīga mediju radīta informācija, jo demokrātisku procesu kvalitatīvai funkcionēšanai ir nepieciešama informēta un kritiski domājoša sabiedrība. Mediji nodrošina ne tikai sabiedrības informēšanu, izglītošanu un izklaidēšanu, bet arī piedalās kvalitatīvas nacionālās demokrātiskās diskursa telpas veidošanā.
Paredzēts, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā vienlaikus ar 2022.gada valsts budžeta likumu – 2022.gada 1.janvārī.
