Ministru kabinets 28. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus likumā  „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā līdz 2020.gada 31.decembrim, kas ļaus darba devējiem saglabāt esošās darbavietas un elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.

“Ir svarīgi radīt visus nepieciešamos drošības un atbalsta pasākumus Covid-19 seku mazināšanai, tāpēc tiek ieviesti dažādi risinājumi un atbalsta mehānismi ekonomiskas stimulēšanai. Šodien valdībā apstiprināti grozījumi, kas ļaus darba devējam saglabāt esošās darba vietas un noturēt darbiniekus. Valstij ir jāsniedz pēc iespējas plašāks un daudzveidīgāks atbalsts, lai uzņēmēji var noturēt augsti kvalificētus speciālistus, kas būs pamats uzņēmumu pilnvērtīgas darbības atjaunošanai tuvākajos mēnešos,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Grozījumi likumā paredz darba devējam, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze:

• samazināt Darba likumā paredzēto darbiniekam noteikto samaksu par dīkstāvi no 100% līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Būtiski norādīt, ka dīkstāves apmaksas apmērs samazinātā apmērā tiek piemērots arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā tas noteikts 40% apmērā,
• piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, var vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apjoma krituma sakarā ar COVID-19 izraisīto krīzi darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks, saglabājot darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Darbiniekam, kurš nepiekrīt nepilnajam darba laikam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto mēneša termiņu un saņemt atlaišanas pabalstu.