MK uzdod līdz 2020. gada 15. janvārim izstrādāt rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai - www.d-k.lv

Ministru kabinets š.g. 22. oktobrī, iepazīstoties ar sākotnējiem priekšlikumiem publiskā iepirkuma sistēmas uzlabošanai, uzdeva Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāt detalizētu rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai un iesniegt to apstiprināšanai Ministru kabinetā līdz 2020. gada 15. janvārim. 

Publisko iepirkumu normatīvā regulējuma mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis. Lai arī publiskie iepirkumi skar daudzus tirgus, vienlaikus ir atzīmējama būvniecības nozare, kur valsts un pašvaldību publiskie iepirkumi veido nozīmīgu apjomu.

Tāpēc Ministru prezidents 2019. gada 13.septembrī uzdeva Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2019. gada 1.oktobra sēdē informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem publiskā iepirkuma sistēmas uzlabošanai, tai skaitā sniegt priekšlikumus, kas ierobežo pretendentu iespējas slēgt aizliegtas vienošanās publiskajā iepirkumā, paredzot skaidrus mehānismus, kas veicina pretendentu brīvu konkurenci.

Ekonomikas ministrijas vadībā eksperti identificēja vairākus trūkumus šobrīd spēkā esošajā  normatīvajā regulējumā, kurus var iedalīt piecās kategorijās:

• nepamatotu, neobjektīvu un neadekvātu prasību izvirzīšana publiskā iepirkuma procedūras dokumentos, kas samazina potenciālo pretendentu loku, mazinot konkurenci publiskajos iepirkumos;
• šķēršļi ārvalstu piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju ienākšanai Latvijas tirgū un dalībai publiskajos iepirkumos;
• Konkurences padomes nepietiekama kapacitāte un pilnvaras izmeklēšanas procesā;
• sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process;
• sabiedrības augsts tolerances līmenis un izpratnes trūkums par Konkurences likuma pārkāpumu bīstamību.

Informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai” Ekonomikas ministrija apkopoja valsts pārvaldes institūciju iesniegtos priekšlikumus iepriekšminēto trūkumu novēršanai. Starp būtiskākajiem priekšlikumiem minami:

• izskatīt iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus / standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā nozaru griezumā (piemēram, IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas jomā);
• apsvērt iespēju veikt publisko iepirkumu centralizēšanu, uzticot lielu un sarežģītu iepirkumu veikšanu centralizētai institūcijai;
• veicināt ātrāku publisko iepirkumu izziņošanu, tai skaitā iepriekšējā informatīvā paziņojuma formā par liela apjoma iepirkumiem, lai maksimāli veicinātu konkurenci;
• pēc Tieslietu ministrijas sniegtā izvērtējuma EM rosina papildināt Konkurences padomes pilnvaras ar efektīvākiem atbildības piemērošanas rīkiem, t.sk. attiecībā uz uzņēmumu amatpersonām;
• izvērtēt iespēju piešķirt kompetenci valsts iestādei centralizēti vērsties ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību tiesā pret uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši Konkurences likuma regulējumu gadījumā, ja attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, tai skaitā pašvaldība, noteiktajā termiņā neuzsāk zaudējumu piedziņas procesu;
• izvērtēt iespēju izveidot metodisku materiālu zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu piedziņai;
• izvērtēt iespēju veidot publisko reģistru publisko iepirkumu līgumiem, atspoguļojot sākotnējo līgumu cenu un faktiski samaksāto līguma cenu, sākotnējos termiņus un to pagarinājumus, kā arī līguma laušanas iemeslus, ja tādi pastāv;
• pilnveidot regulējumu attiecībā uz pretendentu izslēgšanas kritērijiem un atlases kārtību.

Vienlaikus jānorāda, ka darba grupā laika trūkuma dēļ netika veikta šo priekšlikumu vispusīga analīze, kā arī tie nav skaņoti ar citām ieinteresētām iestādēm. Lai detalizētu izvērtētu priekšlikumus, pārliecinātos par to kompleksumu un piemērotību nospraustā mērķa sasniegšanai, ir nepieciešams papildu darbs.

Tāpēc ministrija rosināja valdību izveidot darba grupu ekonomikas ministra vadībā, iekļaujot pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Būvniecības valsts kontroles biroja, Konkurences padomes, Tieslietu ministrijas, Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Darba grupas uzdevums ir izstrādāt rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, norādot par katra priekšlikuma ieviešanu atbildīgo institūciju un priekšlikuma ieviešanas termiņu.