“Kā esmu vairākkārt jau uzsvēris, Ekonomikas ministrijas šā gada darbības prioritāte Nr.1 ir obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atcelšana. Gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem tas nodrošinās būtisku elektroenerģijas izmaksu samazināšanos jau no 2021. gada,” akcentējot Ekonomikas ministrijas 2020. gada budžeta prioritāros pasākumus, kuriem lūgts piešķirt papildu finansējumu, skaidro ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
“Valsts atbalsta sistēmu tā uzreiz un uz visiem laikiem nevaram atcelt potenciālo tiesvedību dēļ, kas valstij varētu izmaksāt daudzkārt vairāk. Tāpēc mēs rosinājām un valdība konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu pastiprināt OIK saņemošo elektrostaciju uzraudzību un turpmāk atbalstu sniegt tikai godprātīgiem elektroenerģijas ražotājiem, izmaksas sedzot no valsts budžeta. Kur valsts budžetā rast šos līdzekļus? Ekonomikas ministrija iesniegusi precīzus aprēķinus – atbalsta izmaksas iespējams segt no ikgadējās AS “Latvenergo” peļņas (dividendēm) un ieviešot Eiropas Savienības un OECD rekomendācijām atbilstošo principu “piesārņotājs maksā”. Tādā veidā OIK slogs tiktu noņemts no patērētājiem – uzņēmējiem un mājsaimniecībām,” turpina ministrs.
Ekonomikas ministrija, strādājot pie 2020. gada budžeta plānošanas, iesniegusi priekšlikumus 16 prioritārajiem pasākumiem, prasot piešķirt papildu finanšu resursus:
- 2020. gadā - 34 622 719 EUR apmērā;
- 2021. gadā - 191 738 806 EUR apmērā;
- 2022. gadā - 188 479 300 EUR apmērā.
Tāpat ministrija iesniegusi priekšlikumus papildu finansējuma piešķiršanai trim starpnozaru prioritārajiem pasākumiem, kuru īstenošanai 2020. gadā nepieciešami 20 934 313 EUR, 2021.g. - 61 365 633 EUR un 2022.g. - 61 277 694 EUR.
Pirmās trīs Ekonomikas ministrijas budžeta prioritātes, kuru īstenošanai lūgts piešķirt papildu finansējumu, ir:
- valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem finansēšana no valsts budžeta no 2021. gada, kā īstenošanai 2021. un 2022. gadā papildu nepieciešami 155 miljoni EUR;
- enerģētikas politikas īstenošana un uzraudzības stiprināšana transporta enerģijas, naftas produktu, energoefektivitātes un elektroenerģijas obligātā iepirkuma jautājumos, kam 2020. gadā papildu nepieciešami 1 270 000 EUR, 2021. un 2022.g. - 1 131 000 EUR ik gadu;
- elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam un atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kam 2020., 2021. un 2022. gadā papildu nepieciešami 19 miljoni EUR ik gadu.
Kā nākošās budžeta prioritātes Ekonomikas ministrija definējusi mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanu, kuras īstenošanai 2020. gadā nepieciešami 7 miljoni EUR; 2021.g.- 7,5 miljoni EUR un 2022.g. – 8 miljoni EUR; un daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda attīstīšanu un atjaunošanu, izstrādājot priekš pašvaldībām tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko projektu un, noskaidrojot 1955.-1993.g. celto sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju un to mezglu tehnisko stāvokli, izstrādājot to atjaunošanas vai stiprināšanas risinājumus, kam 2020. un 2021. gadā nepieciešami 612 tūkstoši EUR, savukārt 2022.g. – 512 tūkstoši EUR.
Ekonomikas ministrijas iesniegtie priekšlikumi papildu finansējuma piešķiršanai trim starpnozaru prioritārajiem pasākumiem:
- IKT nozarē studējušo skaita un nozares attīstībai 2020. gadā papildu nepieciešami 704 313 EUR, 2021.g. - 715 633 EUR un 2022.g. - 727 694 EUR;
- Atbalsta fonda izveidei tautsaimniecības produktivitātes un eksportspējas mērķorientētai kāpināšanai 2020. gadā nepieciešami 10 230 000 EUR, 2021.g. - 10 650 000 EUR un 2022.g. - 10 550 000 EUR;
- Inovācijas fonda izveidei (zinātnes bāzes finansējumam un Valsts pētījumu programmai) 2020. gadā nepieciešami 10 miljoni EUR, savukārt 2021. un 2022. gadā – 50 miljoni EUR ik gadu.
Papildu informācija par citiem EM prioritārajiem pasākumiem, kuriem lūgts piešķirt papildu finansējumu
Būvniecības informācijas sistēmas klientu atbalstam un informēšanas nodrošināšanai papildu nepieciešami 367 752 EUR ik gadu; 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas un ikgadēja augstskolu absolventu monitoringa veikšanai nepieciešami 516 454 EUR 2020.g., 81 454 EUR 2021.g. un 44 254 EUR 2022.gadā; savukārt darba tirgus apsteidzošās pārkārtojumu sistēmas ieviešanai un uzturēšanai ik gadu nepieciešami 140 tūkstoši EUR.
Konkurences padomes administratīvās kapacitātes stiprināšanai, ieviešot saistošo normatīvo aktu izmaiņas, 2020. gadā papildu nepieciešami 436 217 EUR, 2021.g. - 592 865 EUR un 2022.g. - 705 559 EUR. IKT resursu centralizācijai EM resorā 2020.g. papildu nepieciešami 267 410 EUR un 2021.g. - 195 000 EUR; EM resora apsardzes un uzkopšanas pakalpojumu izdevumu sadārdzināšanās segšanai papildu nepieciešami 225 tūkstoši EUR ik gadu, savukārt EM telpu nomas izdevumu segšanai ik gadu nepieciešami 262 938 EUR.
Akciju sabiedrības "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)” valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildes finansējuma nodrošināšanai 2020. gadā papildu nepieciešami 805 560 EUR, 2021.g. - 745 560 EUR, bet 2022.g. - 705 560 EUR, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitātes stiprināšanai ik gadu nepieciešami 385 237 EUR. Valsts pētījumu programmai enerģētikā 2021. un 2022. gadā neieciešami 2 miljoni EUR, savukārt valsts līdzfinansējuma dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem nepieciešami 3 334 151 EUR 2020. gadā un 3 500 000 EUR 2021. gadā.
