Nākamgad ar akcīzes nodokli saistītajos normatīvajos aktos stāsies spēkā vairāki grozījumi, kas mazinās administratīvo slogu uzņēmējiem, kuri darbojas alkohola nozarē. Šie grozījumi tapuši sadarbībā ar uzņēmējiem, savstarpēji diskutējot un rodot optimālus kompromisa risinājumus.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba
Šmite-Roķe: “Šie normatīvo aktu grozījumi ir piemērs tam, ka konstruktīva viedokļu apmaiņa veicina sapratni starp valsts pārvaldes iestādēm un biznesa sektoru. Tiekoties ar nozari pārstāvošajām organizācijām Akcīzes konsultatīvās padomes[1] sēdēs, esam darījuši visu iespējamo, lai uzņēmēji justos uzklausīti un izteiktie priekšlikumi tiktu ieviesti normatīvajos aktos.”
Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs, vērtējot sadarbību ar VID, akcentē izmaiņas akcīzes marku piegādē, kuras radās, ievērojot mazo alkohola darītāju biznesa specifiku: “Esam vienojušies ar VID, ka mazie vīndari akcīzes preču markas var pasūtīt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un saņemt pa pastu. Tā ir neliela privilēģija, taču nereti tieši tādi sīkumi ievērojami vienkāršo ikdienu.”
Pozitīvu vērtējumu līdzšinējai sadarbībai ar VID sniedz arī Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols: “Akcīzes preču aprites daļa iedziļinās nozares viedoklī, lai gan viedokļi mēdz atšķirties. Akcīzes preču aprites daļa kopā ar nozari strādā, lai pieņemtu labākos iespējamos risinājumus normatīvo aktu izmaiņās. Uzskatu, ka tikai konstruktīva sadarbība ar nozares iesaisti var rezultēties adekvātā un biznesu veicinošā nozares regulācijā.”
Šī gada 30.oktobrī jau stājās spēkā grozījumi, kuros precizēta mazās alkoholisko dzērienu darītavas definīcija[2]. Tagad licenci mazās alkoholisko dzērienu darītavas darbībai var saņemt arī fiziskās personas, kas ir saimnieciskās darbības veicēji.
Izmaiņas, kuras stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī
Alkohola mazumtirgotājs (piemēram, restorāns vai kafejnīca) drīkstēs iegādāties alkoholu no cita mazumtirgotāja[3]. Līdz šim tas bija aizliegts. Tādējādi VID ir ņēmis vērā Viesnīcu un restorānu asociācijas priekšlikumu, kas būtiski atvieglos uzņēmējiem ikdienas darbu.
Atbalstu guvis arī Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšlikums par inventarizācijas veikšanas kārtību[4]. Katru gadu, mainoties akcīzes nodokļa likmei alkoholam, tirgotājiem ir jāveic alkoholisko dzērienu inventarizācija un nodokļa starpības aprēķins. No nākamā gada restorāniem un kafejnīcām vairs nebūs jāmēra alkohola atlikumi atvērtajās dzērienu pudelēs, kuru tilpums nepārsniedz 2 litrus.
Komersantiem vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par tādām izmaiņām licencē, kas nemaina tirdzniecības nosacījumus[5]. Tas nozīmē, ka, piemēram, mainoties darbības vietas adresei (saskaņā ar būvvaldes lēmumu), komersantam licence nebūs jāpārreģistrē, pietiks ar brīvā formā rakstītu iesniegumu par licencē norādītās informācijas aktualizāciju. Savukārt, ja mainīsies komersanta nosaukums, pat iesniegums par ziņu aktualizēšanu nebūs jāiesniedz, jo VID izmaiņas veiks automātiski.
[1] VID Akcīzes konsultatīvā padome ir konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir, piesaistot akcīzes preču nozares pārstāvjus, veicināt pārvaldes procedūru efektivitāti un nelegālā tirgus ierobežošanu akcīzes jomā.
[2] Izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likuma 1.panta otrajā daļā.
[3] Izmaiņas Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 112.punktā.
[4] Likuma “Par akcīzes nodokli” Pārejas noteikumu 12.7 punkts.
[5] Ministru kabineta 30.08.2005. noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 39.1, 39.2, 64.punkti.