Saeimas deputāti 1.novembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas Ekonomikas ministrijai deleģē uzdevumu pārraudzīt obligātā iepirkuma - valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem - izlietojumu un novērst tā saņēmēju pārkompensāciju. Tāpat likumprojektā reglamentēta energosistēmas izolētās darbības testa veikšana, kas nepieciešama gaidāmajai Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācijai ar Eiropu un desinhronizācijai no Krievijas un Baltkrievijas.
Likumprojektā Ekonomikas ministrijai noteikts pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, nodrošinot pārkompensācijas novēršanu, kā arī nepamatoti izmaksāta valsts atbalsta atgūšanu. Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma.
Kontroles ietvaros iecerēts veikt elektrostaciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī vērtēt, vai elektrostaciju darbība atbilst elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem. Tāpat plānots veikt koģenerācijas elektrostaciju saražotās siltumenerģijas izlietojuma un informācijas, piemēram, datu par saražoto enerģiju un izmantoto kurināmo, pārbaudi. Gadījumos, kad konstatēts kāds būtisks likuma vai Ministru kabineta noteikumos noteikto prasību pārkāpums, komersantam plānots atcelt piešķirtās priekšrocības, kā arī iecerēts lemt par prasību atmaksāt izmaksāto atbalstu.
“Obligātā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji, tāpēc esošā situācija, kad atbalsta līdzekļu izlietojums un tā saņēmēju atbilstība prasībām netiek efektīvi kontrolēta un ražotāji tiek pārkompensēti, nav pieļaujama,” uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Komisijas deputāti, izstrādājot plānotos likuma grozījumus, pauda cerību, ka izmaiņas novērsīs izmaksāto līdzekļu nelietderīgu izmantošanu.
Likumprojektā precizēti ar elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, kā arī saražotās elektroenerģijas daudzuma izcelsmes apliecinājumu saistīti jautājumi. Tāpat noteikti gadījumi, kad elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai un jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai nebūs nepieciešama ministrijas atļauja.
Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai likumprojektā deleģētas tiesības savas kompetences ietvaros izdot elektroapgādes darbību regulējošus normatīvos aktus, tostarp tādus, kas nepieciešami Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai. Tāpat komisijai plānots uzlikt uzdevumu katru gadu apstiprināt sadales sistēmas operatora, kura sistēmai pieslēgti vairāk nekā 100 tūkstoši lietotāju, izstrādāto sadales sistēmas attīstības plānu un uzraudzīt tā izpildi.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā – galīgajā – lasījumā jāskata Saeimai.
