Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11.septembrī vienbalsīgi nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai. 

“Likuma grozījumi ir būtiski, jo paredz vairākus ierobežojumus, kas varētu skart gan personas tiesības uz nodarbošanos un tiesības uz īpašumu, gan arī personas datu aizsardzības jautājumus. Tādēļ, apspriežot projektu, vienojāmies, ka, iesaistītās institūcijas uz likumprojekta otro lasījumu sagatavos precizējumus, lai vēl šajā Saeimas sasaukumā grozījumus varētu pieņemt arī galīgajā lasījumā,” pauda Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.    

Likumprojekts paredz noteikt, ka kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši nedrīkstēs būt iesaistītas personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta) vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Šāds ierobežojums plānots, lai veicinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram un nepieļautu noziegumu rašanos pašās kredītiestādēs, tostarp sargātu klientu kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu un mazinātu citus kredītiestādei būtiskus riskus, teikts likumprojekta anotācijā. 

Paredzēts, ka kredītiestādēm būs tiesības pārbaudīt savu darbinieku, kā arī to personu, kas pretendēs uz amatu, piemēram, bankā, apstiprinājuma vai nolieguma formā pieprasot Sodu reģistram rakstisku informāciju par to, vai konkrētās personas dati ir iekļauti reģistrā. 

Ar Kredītiestāžu likuma grozījumiem arī plānots noteikt ierobežojumu akcionāriem būt par valdes locekļiem un ieņemt amatu kredītiestādes augstākajā vadībā. Valdes loceklis vienlaikus nedrīkstēs būt arī akcionārs, kuram ir būtiska līdzdalība kredītiestādē neatkarīgi no tā, vai šāda līdzdalība ir tieša vai netieša. Līdzdalības sliekšņa ierobežojumu paredzēts noteikt kā 10 procentus no kapitāla vai balsstiesībām, un šāds apmērs jau raksturo personas vēlmi un spējas kā akcionāram ietekmēt kredītiestādes darbību, anotācijā norādījuši likumprojekta izstrādātāji Finanšu ministrijā. 

Lai stiprinātu ēnu ekonomikas apkarošanu, ar likuma izmaiņām plānots pilnveidot kredītiestāžu sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu. Padziļinātas sadarbības programmas ietvaros tas ļautu operatīvāk identificēt aizdomīgu finanšu darījumu, tostarp nodokļu jomā, riskus.   

Savukārt, ņemot vērā izmaiņas personas datu aizsardzības tiesiskajā regulējumā, ar grozījumiem paredzēts arī Datu valsts inspekcijai dot pilnvaras no kredītiestādes pieprasīt tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. 

Kredītiestādei tās rīcībā esošā informācija būs jāsniedz arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sadarbības koordinācijas grupai, kā arī procesa virzītājam kriminālprocesā, paredz likumprojekts. 

Lai grozījumi Kredītiestāžu likumā stātos spēkā, Saeimai tie jāpieņem trijos lasījumos.