Nodokļu reformas ietvaros ar šo gadu ir palielināts diferencētais neapliekamais minimums, kā arī ienākumiem līdz 1667 euro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) samazināta nodokļa likme no 23% uz 20%. Tā kā gan diferencētā neapliekamā minimuma, gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes piemērošana ir atkarīga no personas ienākumiem, svarīgi ņemt vērā, ka VID nav pieejama informācija par nodokļa maksātāja plāniem, kuri var ietekmēt IIN aprēķinus.
Diferencētais neapliekamais minimums Latvijā pirmo reizi ieviests 2016.gadā, līdz šim visiem strādājošiem piemēroja vienādu neapliekamo minimumu un pārmaksāto IIN summu varēja atgūt tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Galvenā izmaiņa, ka notikusi 2018.gadā ir prognozētā personas ienākuma līmeņa noteikšana. Prognozētais ienākums ļauj uzreiz noteikt to neapliekamo summu, par kuru IIN netiek ieturēts katru mēnesi, tādā veidā ļaujot strādājošiem negaidīt IIN atgriešanu pēc gada, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Praksē tas nozīmē, ka, prognozējot personas ienākumu nākamajam periodam, VID vairs nebūt pietiekamas informācijas, jo VID rīcībā nevar būt informācija par pašas personas plāniem, piemēram, mainīt darba vietu, uzņemties papildu pienākumus, slēgt papildu līgumus. Tāpēc visos gadījumos, kad Jūsu plānotie ienākumi šogad ievērojami atšķirsies no iepriekšējā gada ienākumiem, vēlams to darīt zināmu tā uzņēmuma grāmatvedim, kurā iesniegta nodokļu grāmatiņa.
Skaidrojam, ja persona nav iesniegusi nodokļu grāmatiņu ne pie viena darba dēvēja, IIN parāds personai var izveidoties tikai gadījumā, ja netiek deklarēti darījumi (piemēram, pārdots nekustāmais īpašums), bet vienlaikus persona samazina savus ikmēneša ienākumus.
Jāuzsver, ka tie darba ņēmēji, kuri strādā vienā darba vietā un citu ienākumu avotu nav (piemēram, autoratlīdzības, ienākumi no saimnieciskās darbības u.c.), kā arī tie, kuru pagājušā gada kopējie ienākumi ir vienādi vai lielāki par šī gada kopējiem ienākumiem, var nesatraukties, jo viņiem nodokļu parāds neveidosies. Tāpat, ja persona strādā pie viena darba dēvēja un šai personai 2018.gadā ir paaugstināts atalgojums, uzņēmumā pastāv iespēja piemērot tādu diferencēto neapliekamo minimumu, kas atbilst faktiskajai algai. Ja personai ir papildu darba vieta (un kopējie ienākumi mēnesī pārsniegs 1000 euro), par kuru tā nevēlās sniegt ziņas savam darba dēvējam, tad, protams, pastāv iespēja arī lūgt nepiemērot diferencēto neapliekamo minimumu.
Skaidrojam, ka praksē var pastāvēt ļoti dažādas individuālās situācijas, kurās ir nepieciešams atsevišķs skaidrojums.
Kā veidojas nodokļu starpība IIN progresivitātes dēļ?
Nodokļu starpību var veidot arī IIN progresīvā likme, kuru piemēro dažādiem ienākumu līmeņiem – proti, mazākām algām ir mazāka IIN likme, bet lielākām – lielāka:
- gada kopējiem ienākumam līdz 20 004 euro tiek piemērota 20 % IIN likme;
- gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro, tiek piemērota 23 % IIN likme;
- gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro, tiek piemērota 31,4 % IIN likme.
Nodokļu starpība var veidoties galvenokārt šādām iedzīvotāju grupām:
- personām, kuras pagājušajā gadā nav strādājušas pilnu gadu, vai personām, kurām iepriekš nav bijuši ienākumi (piemēram, māmiņas, kas atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, personas, kuras tikai nesen uzsākušas darba gaitas;
- personām, kurām ir vairāki ienākumu avoti (papildus darba algai saņem arī autoratlīdzības vai pensiju);
- personām, kuras ir mainījušas darba devēju.
Šādām iedzīvotāju grupām 2019.gadā būs pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai pārrēķinātu iedzīvotāju ienākuma nodokli par gadu, proti, piemērotu progresīvo IIN likmi vai gada diferencēto neapliekamo minimumu faktiskajiem ienākumiem.
Piemēram
Anna strādā algotu darbu, kur viņa saņem darba algu 1667 euro, viņas algai tiek piemērota 20 % IIN likme (ar nosacījumu, ka viņas algas grāmatiņa ir iesniegta darba devējam). Anna papildus sniedz arī fotogrāfa pakalpojumus izdevniecībai un par to saņem autoratlīdzības ienākumu 300 euro mēnesī, kurai arī tiek piemērota 20 % IIN likme. Rezultātā gada beigās saskaitot visus Annas ienākumus kopā sanāk 23 604 euro. Par ienākumiem virs 20 004 euro ir jāpiemēro 23 % IIN likme, bet visa gada garumā ir piemērota 20% IIN likme. Tas nozīmē, ka Anna samazinātās IIN likmes piemērošanas dēļ valsts budžetam ir palikusi parādā 3 % no 3600 euro, kas ir 108 euro.
Līdzīgi var sanākt, ja persona, kura saņem pensiju, papildus arī ir algots darbinieks, algas nodokļu grāmatiņa ir iesniegta darba vietā un tās kopējie gada ienākumi ir virs 20 004 euro.
Otrkārt, nodokļu starpību var veidot arī neapliekamā minimuma piemērošana, kas pienākas personām ar ienākumiem līdz 12 000 euro gadā. Svarīgi zināt, ka algām līdz 440 euro (pirms nodokļu nomaksas) VID prognozēto neapliekamo minimumu gada laikā piemēro pilnā apmērā, respektīvi 200 euro. Ienākumiem no 440 līdz 1000 euro mēnesī neapliekamais minimums atbilstoši diferencēšanas principam, pieaugot algai, samazināsies, savukārt ienākumiem virs 1000 euro mēnesī netiks piemērots vispār.
Ja personai iepriekš nav bijuši ienākumi, VID prognozētais neapliekamais minimums atbilst vienai divpadsmitajai daļai no maksimālā gada neapliekamā minimuma (200 euro mēnesī), kas izdalīts ar 2 (2018.gadā – 100 euro).
Gadījumos, kad ienākumu apmērs ir svārstīgs (salīdzinot ar pagājušo gadu tas ir palielinājies vai samazinājies), tad gada ienākumu deklarācijā pārrēķinot gadā faktiski saņemtos ienākumus un tiem piemērojamo gada diferencēto neapliekamo minimumu, var veidoties nodokļa parāds vai pārmaksa.
Tādējādi tām personām, kurām 2017.gadā ir bijuši ievērojami mazāki ienākumi nekā šogad (piemēram, palielināta darba alga, māmiņas, kas atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, vai personas, kuras nesen uzsākušas darba gaitas), un tās paredz, ka ienākumi šajā gadā būs lielāki un pat pārsniegs 12 000 euro gadā (jeb 1000 euro mēnesī), veidosies nodokļu parāds.
Piemēram
Kārlis ir students, kurš darba gaitas uzsāka 2018.gada janvārī. Viņa darba alga bija 1200 euro. VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums laika periodā no 1.janvāra līdz 31.jūlijam ir 100 euro mēnesī, jo periodā no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim ienākumi nav gūti. Tā kā faktiskie ienākumi ir virs 1000 euro, tad pārrēķina rezultātā veidosies nodokļa parāds 140 euro.
Ko persona var darīt, lai neveidotos parāds?
Visos gadījumos, kad plānotie ieņēmumi 2018.gadā sagaidāmi lielāki par 2017.gadu ir ieteicams konsultēties ar grāmatvedi. Ir vairākas iespējas: piemēram, pārskatīt prognozēto mēneša neapliekamo minimumu vai nepiemērot ienākumiem 20% IIN likmi. Pēdējais īpaši attiecas uz autoratlīdzības saņēmējiem, kuru kopējie gada ienākumi pārsniegs 20 004 euro. Tāpat, ja persona negrib atklāt savam darba dēvējam informāciju par citu darba vietu, pastāv iespēja neiesniegt nodokļa grāmatiņu ne pie viena darba dēvēja. Atgādinām, ka šajā gadījumā persona izvēlas pati sev samazināt mēneša ienākumus un pārmaksāto IIN var atgūt tikai iesniedzot gada IIN deklarāciju.
