Turpinot pakāpenisku atteikšanos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika mediķiem, Saeima 26. oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Tie paredz samazināt pagarinātā normālā darba laika ilgumu, kā arī noteikt tā apmaksas principus 2018. un 2019.gadā. 

Saeimā jau iepriekš atbalstītās Ārstniecības likuma izmaiņas paredz ar 2020.gadu pilnībā atgriezties pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā. 

Pārejas periodā 2018.gadā mediķiem varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, noteiks, stundas algas likmei piemērojot koeficientu 1,2. 

Savukārt 2019.gadā pagarinātais normālais darba laiks nevarēs pārsniegt 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par papildu stundām šīm darba stundām aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,35. 

Normālā pagarinātā darba laika regulējums attiecas uz ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas.  

Pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai 2018.gadā papildus nepieciešami 7,77 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 15,68 miljoni eiro. Savukārt 2020.gadā, atgriežoties pie virsstundu standarta apmaksas, šim nolūkam nepieciešami 20,48 miljoni eiro.  

Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromisa solis tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā. Tas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot par tām visām vienādu darba samaksu. Citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā. 

Ārstniecības likuma grozījumi iekļauti nākamā gada valsts budžeta projekta likumprojektu paketē, un par tiem Saeima lems vēl arī otrajā galīgajā lasījumā, kas plānots 22.novembrī.