Šā gada 26.septembra sēdē Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas  sagatavotos grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos.

Grozījumi noteikumos ir sagatavoti ņemot vērā sekojošus principus: 

• būvkomersantu nodeva tiek aprēķināta no pārbaudāma gada pārskata rādītāja;
• tiek vienādota nodevas piemērošana attiecībā uz visiem būvkomersantiem; 
• veicināta nozares ģenerālvienošanās noslēgšana;
• veicināta konkurence, atsakoties no būvspeciālistu nodarbinātības ierobežojumiem.

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti. Pašlaik nodevu maksā būvdarbu veicēji un būvuzraugi, savukārt arhitektūras, projektēšanas un inženierizpētes pakalpojuma sniedzēji nodevu nemaksā.  Nav pamata šo slogu uzlikt tikai daļai no reģistrā reģistrētajiem būvkomersantiem, šāds izņēmums arī nenodrošina vienlīdzīgus nosacījumus starp visiem būvkomersantiem. Grozījumi arī paredz, ka turpmāk reģistrā iekļaus visus komersantus, kuri norādīja būvniecību kā savu galveno darbības veidu. 

Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts nodevu par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā būvkomersants maksās no attiecīgā gada neto apgrozījuma. 

Savukārt tie būvkomersanti, kuri būs parakstījuši nozares darba koplīgumu Darba likuma izpratnē (ģenerālvienošanos), pēc tā stāšanās spēkā, ikgadējo valsts nodevu maksās tikai 50% apmērā no noteiktā. Šāda atbrīvojuma ieviešana sekmēs būvkomersantu aktīvāku iesaistīšanos nozares pilnveidošanas procesā, vienojoties par būvniecības uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumiem.

Tāpat grozījumi paredz atcelt pašlaik noteikto ierobežojumu reģistrācijai Būvkomersantu reģistrā, ja būvkomersanta nodarbinātais būvspeciālists ir nodarbināts pie vairāk nekā diviem citiem būvkomersantiem. Ierobežojumi tiks atcelti, ņemot vērā, ka darba tiesisko attiecību pastāvēšana neliecina par patieso būvspeciālista noslodzi.

Cita starpā grozījumi paredz, ka visus nodevas ieņēmumus varēs izlietot tikai būvniecības politikas izstrādei un ieviešanai, izdevumu segšana būvniecības valsts kontroles sistēmas uzturēšanai un nodrošināšanai, būvniecības politikas izstrādes nodrošināšanai, nozares izpētes pasākumiem, nozares reputācijas un konkurētspējas celšanas pasākumiem. Minēto mērķu īstenošana kopumā sekmēs drošu un kvalitatīvu būvniecību, kā arī administratīvā sloga mazināšanu un būvniecības nozares produktivitātes celšanu. Vienlaikus normatīvo aktu pilnveidošana ietekmēs visus būvniecības dalībniekus, nodrošinot kvalitatīvu būvniecības pakalpojumu saņemšanu.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.