Beidzot strādāt Veselības darba grupai, kuras uzdevums bija atrast stabilu finansējumu veselības aprūpes nodrošināšanai valstī, tika nolemts vērtēšanai Sadarbības padomē virzīt divus iespējamos variantus.
Viens no tiem ir Latvijas Bankas virzītais modelis, kas paredz ieviest obligātu ikmēneša maksājumu 20 eiro apmērā visiem darbspējīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
Otrs – Ministru prezidenta Māra Kučinska piedāvātais modelis paredz novirzīt veselības aprūpes sistēmai daļu jeb 1,5% no sociālā budžeta, kuru veido darba devēju un strādājošo iemaksas. Un kompensēt šo summu sociālajam budžetam par 1% palielinot pievienotās vērtības nodokli. Tādējādi notiktu atgriešanās pie tās PVN likmes 22%, kura bija spēkā 2011.gadā.
“Tā mēs iegūsim iespēju būtiski palielināt veselības aprūpes sistēmā strādājošo algas. Maksājot PVN, veselības aprūpes sistēmu būs spiesti finansēt arī tie strādājošie, kuri dažādu iemeslu dēļ nemaksā sociālo nodokli. Savukārt tiem, kas maksā sociālo nodokli tiks nodrošināta pilnvērtīga veselības aprūpe. Tas pats attiecas uz pensionāriem, bērniem , uz visām sociāli aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Nedaudz palielinot PVN, visi solidāri maksās par veselības aprūpes finansējuma nodrošināšanu,” skaidro M. Kučinskis.
Savukārt attiecībā uz Latvijas Bankas piedāvāto modeli, Ministru prezidents norāda, ka nav pieņemami tie varianti, kuri uzliek papildus finanšu slodzi mazo un arī vidējo algu saņēmējiem, tādejādi veicinot sociālo netaisnību - tā ir sarkanā līnija un to nedrīkst pārkāpt.
“Vēl viena sarkanā līnija ir darbaspēka nodokļu palielināšana. Arī to nevar pieļaut, jo tā ir pretrunā ar nodokļu reformas būtību un mērķiem,” tā M.Kučinskis.
Par to, kurš no šiem modeļiem tiks īstenots, nākamajā nedēļā jāvienojas Sadarbības padomei un valdībai.
Veselības darba grupā strādāja Ministru prezidents, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, veselības ministre Anda Čakša, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, labklājības ministrs Jānis Reirs, kā arī pārstāvji no Saeimas, Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.