Grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz, ka turpmāk mežu īpašniekiem pašiem būs jārūpējas par drošību aizsargjoslās ap elektrolīnijām un tās jāatbrīvo no potenciāli bīstamiem kokiem.

Otrreizējai caurlūkošanai sagatavotie grozījumi paredz, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam koki jāaudzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību, un jārūpējas par elektrolīniju savlaicīgu atbrīvošanu no bīstamiem kokiem. Savukārt elektrolīniju īpašnieks bīstamos kokus drīkstēs nocirst tikai tad, ja to nebūs paveicis meža īpašnieks.

Par šādu koku ciršanu meža īpašniekam vai elektrolīnijas īpašniekam būs jāinformē Valsts meža dienests, bet bīstamo koku ciršanai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu, būs jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. 

Saskaņā ar darba grupas piedāvāto risinājumu elektrolīniju īpašniekiem nebūs jāmaksā kompensācija mežu īpašniekiem par aizsargjoslās nocērtamajiem bīstamajiem kokiem, un līdz ar to neveidosies papildu izmaksas, kas ietekmētu elektroenerģijas tarifu.

Ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā paredzēts atvieglot elektrolīniju īpašniekiem objekta uzturēšanu un novērst drošas elektroapgādes apdraudējumu. Tieši krītoši koki mežos rada nozīmīgākos kaitējumus elektrolīnijām, tādēļ ar grozījumiem tiks precizēts gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslu platums.

Saskaņā ar likuma izmaiņām aizsargjoslām būs divas daļas - trase, kas jāuztur tīra no kokiem un krūmiem, un josla, kurā atļauta bīstamo koku ciršana, un grozījumi precizē, kādi koki uzskatāmi par potenciāli bīstamiem elektrolīniju nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Šādu koku izciršana tiks veikta pēc situācijas novērtēšanas jau laikus, lai nepieļautu to uzkrišanu elektrolīnijām.

Grozījumi arī precizē apdraudošo koku ciršanas kārtību elektrolīniju aizsargjoslās, ārpus tām, kā arī ārkārtas situācijās.